|
es taurenītī iemīlējos un atdevu tam sirdi nu tagad auksti lieti lejas vai taurenīt tu mani dzirdi bet taurenītis projām jau tam īsa lemta dzīve par dienu ilgāks mūžs tam nav un nu es esmu atkal ... lasīt tālāk |
|
|
viņa tur dzīvo slēpjas no pasaules zālē mēness apaļš kad parādās saulīte bālē tad viņa iznāk un kavējas ezera malā rīta rasā vai rudens drēgnajā salā sirdī tai savādas jūtas kas mulsina prātu ko gan tu teiktu ja ... lasīt tālāk |
|
tad kad nelīs vairs lietus es iešu pie tevis tauriņi lidos man līdzi spāres mirdzošas skriesies ar vēju saule nožāvēs ceļu bet mākoņi sunīšos spēlēs naktī sikspārņi klusītēm garām man lidos bet pa debesu ... lasīt tālāk |
|
kāpēc pavasaris tik lēni nāk dienu aiz dienas sniegs un ne savādāk saule bikli uzspīd uz mirkli cenšas izturēt mākoņu dzirklēs bet nu jau drīz būs arī sirdis atkusīs siltākas kļūs kāpēc pavasaris tik ... |
|
Lai zvaigzne kriit. Varbuut taa laimi kaadam nesiis. Bet mani pagaidaam taas nokritushaas besii! Kur meetaajaas to lauskas, kur? Un kaa gan zeme visu drazu kaudzi tur? Nu labi, dazhi spiideklji iet bojaa debess klajumaa, bet kaads gan labums man var ... lasīt tālāk |
|
dziivoja reiz divas vaarnas /pasaka jau pusee /, abas bija ljoti kaarnas / driiz jau varees kluseet /, vienu vaarnu lapsa rija / pasaka uz galu / , otra galu padariija / viesmiil, ielej alu! / . Taa nu, muldot liidz pat riitam, viiri mutes dzesee, ... lasīt tālāk |
|
mans ceļš pie tevis bija kā rakstu zīmes uz baltas lapas lielie burti un sparīgas izsaukumzīmes tas viss bija sākumā tad reizi pa reizei uzradās jautājumzīmes komati domu zīmes un atkal ... lasīt tālāk |
cik maigi tavas rokas mani iepazīst
es tava princese ar draiskulīgu smaidu sejā
man kājas basas
lūpas nevaicā vai drīkst
kā puķe rasā mirdzot
es pie tevis eju
C Burve77
|
pasaule ir tik liela kā pilsētas galvenā iela
es eju pa to un saredzu savādas vielas
gaisā novirmo brīnumu putekļi spoži
un dzīve šķiet neticama un apburoša
tālas zvaigznes gaismu man sūta
mēness noslēpies mākoņos snauž
un es ... lasīt tālāk |
nakts iemirdzas
jau koku zari kaili
bet debesīs skrien aši
mākoņskrandas
jau sirdī zogas
aukstās ziemas bailes
salts vējš kā apjucis
pa lapu kaudzēm vandās
un apjukuši mēs
mēs paši
kam sirdis mīlestību ... |
zem tilta ir mana paradīze
tur straume virpuļus rieš
un dvēseli kārīgais nazis griež
sniega puķes pieķeras rokai
un asarās pārvēršas laime
septiņas zvaigznes no debesīm kritīs
likteņzvans dārdēs klusumam kūstot
un nemelos ... lasīt tālāk |
tā mīlestība ir
kad roka maigi noglauž roku
un notrauc asaru
kas rit pār vaigu
tā mīlestība ir
kad sadzird sirdi sirds
un nejūti vairs steidzam laiku
viens vārds un robežas ir vaļā
zūd nedrošība samulsums un bailes
... lasīt tālāk |
uz dzeltenas kļavas lapas
es tev vēstuli rakstu
izlasi manus skūpstus
pieglaud lapu pie vaiga
un tāds pa pasauli staigā
kas par to
ja citi pavīpsnā garām ejot
to kas rakstīts uz lapas
zinām tikai mēs abi
un tāpēc ... lasīt tālāk |
guļ kaķīši un sunīši
jau savās midziņās
un arī autobusīši
uz ostu klidzinās
bet kuģiem šonakt atpūta
pavisam savāda
tie visi sapeld kanālā
un pīles vizina
ir tāda jauka sajūta
to visu uzrakstot
bet teic man kaķe ... lasīt tālāk |
kas laime ir
es pateikšu es zinu
kad jauna dziesma dzimst
kad skumjas jūrā grimst
un to es visu svinu
kad saule skatās logā iekšā
un tur jau divas saules priekšā
tās manas acis rīta agrumā
kad tevi jūtu ... lasīt tālāk |
no debesīm asaru migla līst
pērkons un zibens žēlumu nepazīst
tava balss ir tik tāla un klusa
un neskan uz manu pusi
es kliegšu uz debesīm skaļi
laid mani vaļā
pagātnes elpa piepilda telpu
... lasīt tālāk |
no gaismas drumsliņām smalkām
es salieku tavu portretu domās
no mīlestības no alkām
un no tā kas man somā
gabaliņš varavīksnes
dažādu izmēru lāči
krelles un šalles
un pērkona
negaiss
desmit
balles
no ... lasīt tālāk |
kad lietus līs
es drēbes novilkšu nost
un skraidīšu plika pa peļķēm
tas notiks it drīz
tad kad mājdzīvnieks izbeigs man kost
bet draugs ciemos atnāks ar neļķēm
kad mēness spīdēs
es to azotē likšu
un nesīšu sev uz ... lasīt tālāk |
uz augšu kāpt uz augšu vien
tā turku pupai dienas skrien
tā aug un aug līdz debess klāt
un jāsāk tā kā padomāt
cik tālu augt vai ziedēt plaukt
jeb tikai nemitīgi traukt
bez atpūtas un jēgas zelt
un zemākās tik gānīt pelt
te ... lasīt tālāk |
es cauri eju savai dzīvei greizai
tik savādai un citu prātiem nepareizai
bet nav man žēl šai dzīvē it nekā
un tas nekas pat tad ja mati sudrabā
var matus nokrāsot var sarmas klātiem dzīvot
vienalga tas ja tikai sirds spēj ... lasīt tālāk |
