NEKASNEKO dienasgrāmata

Dzīve uzkrauj daudz,

Cik nu spējam nest:

Tajā vājie saļimst,

Smagu stiepjot,

Bet tie stiprie prot

Nastu zemē mest.

Cilvēks strādā, strādā, strādā. Godīgi. No sirds. Arī nogurst. Bet, te pēkšņi – dažu nedēļu laikā paliek nekustīgs.

Sākumā rodas grūtības ar staigāšanu, gulēšanu. Trīc rokas un kājas. Sejā tāda maskaina ... lasīt tālāk

Aizdomājos par to, ka beidzot lielveikalos ir plaukti ar nocenotu pārtiku. Ļoti labi – paldies! Bet arī tur man ir par dārgu.

Ja godīgi, tad es vairs nezinu, ko vispār tajos tirgo, jo noeju tikai gar plauktu: kartupeļi, ķiploki, ... lasīt tālāk