par draudzību, kas paliek

ļoti patika šī filma jaunībā. noskatījos laikam 10 reizes.

viena no lietam, dzirdi, ko vīrieši saka.

otrs. es vairs neticu ilgai draudzībai starp sievieti un vīrieti. ne dēļ tā, ka vieni vai otri kaut ka nepilnvērtīgi tam, bet dēļ cita, kur neiedziļināšos, bet būtībā ir liela atšķirība tajā, kā dzīves parādības tiek uztvertas. kad vīrietis ar vītieti sakas(pa īstam), tas ir vai nu prom, vai kā mezgls, kam seko rezultāts. iz teicieniem, pēc kautiņa dūrēm vairs nevicinas.

gadiem ejot, es redzu, cik tomēr lielas atšķirības ir gandrīz visā. un pirmkārt, emocionāli.

viena no lielākajām atšķirībām, ko es esmu ievērojis ir prioritātēs. tas, kas man liekas mazsvarīgs, sievietei liekas būtisks un otrādi. tas, ko es redzu ka kritisku, tur var pagaidīt, nav svarīgi.

ja to ietērpt konkrētākos vārdos, es teiktu ārišķības. kā var lietu kartība būt mazāk svarīga, kā vizuālā estētika?

piemērs?

A: tā ir slikta mašīna, to nevar pirkt, pat nedomā!

B:... bet ko tad?

A: nū, es nezinu, neko šobrīd!

paiet nedēļa.

sūds ir nopirkts, jo krāsa bija skaista. style over practice.

vai citā gadījumā viņa grib pirkt māju. bez ģimenes, bet nostrādājusies šīs pasaules īrijās. tu atrodi, saki - pamati kartīgi, sienas labas, visu var te sakārtot. ūdens labs, vieta laba. ņem ciet!

nē. nopērkt sūdu, kas savelsies jo dakstiņu jumts bija smukāks. tas pat nav nekāds dakstiņu jumts, bet feiks!

un rokas nolaižas. atšķirības.

speciāli

tad jau es a´ par tām ķeskām

citi ieraksti fargo d-grāmatā (~594)

Komentāri

Luusila: Fargo, abi piemēri ir nevis sieviešu domāšanas paraugi, bet stulbuma paraugi. Un stulbeņi ir kā sieviešu, tā vīriešu vidū. Ja beibe taisās braukt nevis ar mašīnu, bet krāsu, tad lai turpmāk no ziepēm, ko sagādās viņas pirkums, kārpās ārā pati ar savu "gudrību". Savādāk neizmācīt. Otra, kas pērk nekustamo īpašumu, pat neko nesajēdzot no tām lietām, un uzaicinot padomdevēju, kurā pati netaisās ieklausīties,- nu vispār nonsenss.
Jā, ir liels daudzums sieviešu, kam ir svarīgi, lai "fasāde" būtu ok, un štrunts par to, ko tā fasāde sedz. Bet atkal: tā pēc būtības un domāšanas ir sieviete- aksesuārs. Tas ir tikai viens no vairākiem sieviešu tipiem.

2024-04-21 13:31

fargo: man kaut kā tā cemme laikam ir pakrājusies un tāpēc nāk ārā. man nepatīk. no otras puses, ja es būtu ļāvis sievietes prātam skaidri ietekmēt manu rīcību, es būtu tai pat mucā un slazdā, kurā biju. vienalicīgi ir tik daudz labu īpašību, bet tikai nekur, kas ir reāli praktisks un ietekme būs ilgu laiku.
es kādu laiku neļāvu kādai sievietei pardot viņas īpašumu. tur nebija savtības. nulle no tās. es zināju, kas notiks. ja tu redzētu tos mesidžus, tu domatu tā ir kkāda meksikāņu melodrāma. ka mani apsaukāja, ko tik nemēģināja... vienā dienā man tas viss apnika, es aizbraucu, visu nokārtoju, ka man gar to visu nav vairs nekādas daļas.
pēc dienām, ne nedēļas, pēc dienām notika tas, ko es paredzēju. viņa pārdeva, nopirka dzīvesvietu, kurā viņai vairs nav iespējams pat dzīvot, pārējo naudu zini, kur izterēja gandrīz visu? tā šķūņa renovācijai un... apsēdies... ceļojumiem uz kūrortiem.
nav vairs gandrīz nekā.
vienīgais, ko es sev parmetu, kāpēc vispār ielaisties tajā visā, jo tas mani skar, tas ir stress, tas man viss nav vajadzīgs, tā nav mana dzīve. es nevaru, es vairs negribu, es nozvērējos sev naktī gultā guļot griestos skatoties tumsā, ka man turpmāk būs vienalga. nav, bet es cenšos, lai būtu vienalga.

2024-04-21 14:22

Luusila: Es nevaru komentēt Tavu situāciju, jo nezinu apstākļus. Tas, ka sieviešu un vīriešu domāšana atšķiras, nu tas ir fakts. Bet mēs ar vīru sarunājamies. Ja ir kāda lieta apspriežama, viņš izstāsta savu redzējumu, es savu. Katram no mums ir kaut kāds pamatojums. Tad jāizlemj, kas konkrētajā lietā ir svarīgāks, un ko var pieciest. Mums nekad nav bijis tā, ka viens kā āzis ietiepjas tikai uz savu, un līdz ar to gala rezultāts apmierina abus. Bet jā,- mēs viens otru dzirdam un uzklausām, nevis spītējamies.

2024-04-21 15:45

fargo: pirmkārt, paldies, ka atraksti. tu man mazliet kā svaigs gaiss biš krezī pasaulē. :)
es nopriku sev baldriāņa tabletes pirms miega un izdzeru kumelīšu un/vai piparmētru tēju, pirms noguļos uz auss.
negatīvajam nedrīkst dot vietu savā dzīvē, bet notiek un viss. tas atspoguļojas tajā, ko rakstu. jo oho dg ir kā mans spogulis - mūzika, teksti.
ko es rakstīju, tas nav par manu ģimeni, bet ar ko sanāk saskarties. konfliktos man ir kā šim personāžam dokam holidejam ar pistolēm, es nedomāju, es rubīju nahren pravdu matku tā, ka tuvējiem kokiem lapas birst. vēlāk... vēlāk vienatnē es visu pārdzīvoju un tā iedzīvojos kumelīšu tēju dzeršanā. :) duāla daba, laikam. man patīk, ka tev ar čali laba dzīve. aizlūgšu par jums savā tēvreizē pirms miega.

2024-04-21 17:28

Luusila: Ja tas nav par ģimeni, nav par radiem, tad liecies mierā. Atlaid. Un neļauj tuvoties. Lai katrs pats sačakarē savu dzīvi pēc sava prāta, Tu nevari to ietekmēt. Ja viņai vajadzēja to graustu, ja viņai tā vajadzēja būt kūrortā, nu lai. Pēc tam sēdēs ar pliku pakaļu savā nātru kušķī, jo tā ir tāda cilvēku suga, kas naudu nenopelnīs, bet izpļekarēs. Ir nauda- pērk visu, ko ierauga. Nav naudas- raud par grūtu dzīvi.
Tu saki,- mums laba dzīve. Nu jā, saprašanās mums ir. Tas ir ļoti svarīgi. Bet es domāju, ka diez vai kāds var teikt, ka viņam ir laba dzīve tā visaptveroši. Katram kaut kas savs, ko varētu vēlēties labāku. Kāds varbūt labi pārticis, bet ģimenē kādas problēmas. Citam varbūt labklājība, bet slimības,- nu tiešām katram ir kaut kas, ko varētu vēlēties labāk. Jautājums ir par to, kā katrs tiek galā ar savām problēmām, kā sadzīvo. Vai cilvēks ļauj problēmām samaitāt viņa dienas, vai atrod kaut ko citu, labāku, uz ko koncentrēt uzmanību. Es cenšos, un man šķiet, ka man arī izdodas. :)

2024-04-21 17:57

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.