vēl par t.s. progresīvismuja lasīsi, esi gatavs arī uz rantu. es arī pastāstīšu to, ko man kads cits prasīja pastāstīt šīs zemes iedzīvotājiem. bet viss savā kārtībā. tavs draugs vai tuvākais nav tas, kurš tev katru dienu atnes šņabi, vai ar ko durties, vai kkā padara nožēlojamu eksistenci par arvien turpinošos realitāti. tavs draugs vai tuvākais ir tas, kurš to mēģina padarīt neiespējamu. jā, garantēti tas izsit tevi no būšanas šādā bezcerīgā komfortā, pie kura ar laiku tā pierod, ka persona kļūst kā tas akmens, kas ir tā pielipis slapjai zemei, ka to grūti izkustināt. īsumā, draugs nekad nav "enabler", kas tev padara iespējamu nožēlojamu eksistenci. es tuvojos tam, ko gribu pateikt. politika un politiķi. ir cilvēku grupa, kas iedrošina cilvēkus nebalsot, diskreditē cilvēku spēju un demoralizē gribu kaut ko mainīt reāli. es atsaukšos uz to video no iepriekšējā komentāra un saviem vārdiem parstāstīšu to, ko mans draugs prasīja pastāstīt tiem, kas mani dzird vai lasa. "ir grūti noticēt tam, kas tagad ir noticis! sakramento bija viena no labākajām vietām, kur asv dzīvot. es pārbraucu uz kaliforniju no mičiganas. tur bija mazāk darba, šeit bija tik daudz iespēju, bet vienmēr bija jāstrādā un ja tu nestrādā labi, rindā stāv tie, kas tūliņ pārņems tavu vietu. te nebija noziedzības. es te apprecējos, mans vīrs toreiz strādāja par trakeri(trucker, tālbraucējs), mēs pēc laika paņēmām kredītu, mums beidzot bija sava māja. tie bija astoņdesmitie. mūsu priekšpilsētā katrs mauriņš bija nopļauts, neviens neslēdza ciet durvis mājās, visi kaimiņi bija viesi jubilejās. vīrs neņēma atslegu ārā no mašīnas, vai tā bija garāžā vai pie mājas. tas bija staunch(parliecinati, stipri) republikānisks štats visu savu eksistenci, kalifornija bija republikāniska, jo cilvēki, kas brauca te, bija parliecinati strādnieki - ja tu gribi, tad tu vari un sasniegsi. bet ta ir pagātne. lai arī kalifornija bija holivuda un hipiji, bet pamatā, štata vēletāji bija darba cilvēki, zilās apkaklītes. tagad... andrej, štats ir tā mainījies... mēs tik bieži ar vīru apspriežam arī braukt prom no kalifornijas. bet mums ir bizness, migrēt tagad mums ir tik grūti, mēs jūtamies kā sasieti ar šejieni. ir aizbraukuši varbūt pat divas trešdaļas mūsu kaimiņu. nodokļi ir vairs nepanesami. mēs apspriežam pamest visu un sākt atkal citur, bet man un vīram, mums jau ir mazbērni un vēlreiz visu no sākuma. bet tas sākās deviņdesmitajos, pēc švarcnēgera gubernatora laika(arnolds švarcnēgers tika ievēlets kā kalifornijas gubernators no republikāņu partijas, pēdējais republikāņu gubernators). viss sākā iet lejā ap to laiku. bet neviens toreiz nebija spējīgs saprast, cik kardinalas pārmaiņas sagaida kaliforniju ilgtermiņā. (kalifornieši vairs nekad nebija spējīgi ievēlēt nevienu republikāni, dēļ dziļas un straujas demogrāfiskās situācijas maiņas) mazais un vidējais bizness kļuva par kaut kādu izstumto kalifornijas valsts iestāžu uztverē. tu zini, es kartoju sava vīra tālbraucēju biznesa finansiālo un juridisko pusi, tāpēc beidzu tās daudzās mācības, koledžu, kuru man citādi nevajadzēja. astoņdesmitajos, gada atskaiti es varēju pabeigt vienā vakarā. tagad? man paiet nedēļa. tā ir nemiera, murgu, zvanu, skaidrošanās, nebeidzamu karu ar iestadēm nedēļa. mēs gribam algot armijas veterānus, bet katra šāda vakance... man ir ka karš ar iestādēm, lai veterāns paturētu savas dotacijas, veselības pieejas. mums vieglāk ir nealgot cilvēku, amerikāni. vnk paņemt migrantu. un viss ir kartībā, viņam kalifornija pat dos vadītāja tiesības. es viņam maksāšu uz rokas un irs(amerikāņu vid) mani liks mierā, viņiem visiem ir itkā pavēle, kā zaļā gaisma. iedomājies, andrej, ja mans vīrs grib darbā paņemt savu paziņu, man paies dienas, kamēr es visu nokartošu. ja pie manis atnāks migrants no ielas, man nav jadara nekas. nav pat runa par nodokļiem, viņam nav jābūt redzes parbaudei, viņam nav jāiziet neviens normatīvs, kuru ir ap desmit, lai kļūtu par tālbraucēju. par sakramento. kalifornijas iedzīvotāji paši iebalso šos cilvēkus. mēs izvairamies braukt uz downtown. mēs paši ēst taisam. tu man tik daudz stastīji par latvijas un to dīvaino krievu vecticībnieku kultūru, jūsu virtuvi, bet te tā nav. mēs ēdam restorānos. divdesmit, trīsdesmit gadus mēs braucām vakariņot restorānā. vairs tā nav. ja un kad tu atbrauksi pie mums... andrej, amerika vairs nav tā zeme. kad tu man sūtīji tos jūsu dziesmusvētku skatus, mēs abi ar vīru skatījāmies. jūsu zeme mums ir kaut kas zudis. tu esi nolēmis sevi saistīt ar ameriku, bet es tevi brīdinu, esi gatavs... tu esi īpašs cilvēks(you are brilliant man, nevarēju neielikt, ceļ pašapziņu, kuras man trūkst), bet daudz būs savādāk, kad tu atbrauksi. mans ieteikums, lai arī es gribu, lai tu būtu te, paliec jūsu latvijā. tā ir paradīze, kura vēl ir. tev sanāk, tev ir daudz cilvēku, kurus tu riskē atstāt uz pavisam." cik varēju, tad saviem vardiem pastāstīju. morāle ir tā, ka neklausies tos, kas tev saka - ai, tava balss nav svarīga. tie ir tieši tie cilvēki, kam nav jātic! zini, kam nedrīkst dot varu? tam, kas to kāro! zini, kam nedrīkst dot naudu? tam, kas ir apsēsts ar ienākumiem! Dievs dod ienākumus cilvekam, lai tas tad dotu un palīdzētu citiem, bet ne kā "podačkas", bet lai citi līdz ar viņu ceļas. lai dzīves uzlabojas. mantkārīgs cilvēks ir kā ielaista slimība, viņa vēlmes ir iracionālas un motīvi dubļaini. filadelfija, pensilvānija to iespējamu var padarīt tikai vara, kas tos cilvēkus neieredz. visos "progresīvajos" štatos ir likvidēti narkoloģijas rehabilitācijas centri. visos "progresīvajos" štatos ir likvidētas psihiatriskās klīnikas. tie cilvēki vai nu ir izgrūsti uz ielas, vai tie, kas ir pie varas grib, lai viņi ātrāk nomirst. uz brīdi iedomājies, ka katram narkomānam štats dod pietiekami naudas, lai viņš nekad neatietu. bet likvidē reālas "atiešanas" klīnikas. viņi miksē zirga trankvilizatoru 50% uz 50% ar heroīnu vai amfitamīniem. cilvēks, kas to lieto, fiziski nav spējīgs pats atiet dēļ tā, kādas pakāpes lomkas ir. vai tu mirsti uzreiz, vai turpini un mirsti mazliet vēlāk. varas iestades to dara politiķu uzdevumā. paprasi sev, kas dod narkomanam naudu, dara tā, lai viņš nespētu pat gribēdams tikt ārā no tās vides? tās nav rūpes! tā ir daļa no populacijas samazināšanas. racionali to izskaidrot savādāk... es nezinu ka. |
