Lieldienas.

Cik atceros mammas laikus, jo pati jau esmu diezgan veca , tad Lieldienās obligāti bija jāiet uz baznīcu:obligāti bija jāizsūdz grēki, bija vai nebija.Mazliet tas dusmoja un tomēr.....tas lika pārdomāt, ko nu gada vai pusgada laikā esmu sastrādājusi.Mācītājs vienmēr manī izraisīja tādu dīvainu sajūtu, jo tā baznīcas atmosfēra vienmēr likusies mazliet mistiska.Pirms Lieldienām mamma novārīja nekrāsotas olas, gaļas gabalu , pielika klāt maizi, sāli un ūdens pudeli.

Mamma gāja uz baznīcu vai sestdienas vakarā, vai agri , agri no rīta svētdien.

Brokastīs bija saklāts vienkāršs, bet svinīgs galds.

Noskaitījām kopīgi tēvreizi, un katrs ēda vispirms Svēto ēdienu.

Lieldienās parasti atnāca ciemos vecmamma un atnesa krāsotas olas un krustmātes(katoļiem ir divas krustmātes vai divi krustēvi)

Tad sākās olu kaujas...Vēl atceros, ka , ja uz lauka bija ledus, tad tur bija gara resna kārts, pie kuras piesēja ragavas ....un tad griezāmies pa riņķi.

Šūpoles gan neatceros.

Vakar palika mazliet skumji.Meita noteica:Mamma , tu varētu uzņemties ēdiena nosvētīšanu.

Jauki, ka esmu saglabājusi šo tradīciju, bet mazliet skumji, ka.....esmu galvenā šajā procesā.