Mazākais no ļaunumiem

Ziņās izlasīju, ka uz Eirovīziju no Latvijas šogad brauks Sudden Lights ar dziesmu Aijā. Intereses pēc noklausījos šo dziesmu reizes piecas. Bezcerīgi. Tā arī nespēju atcerēties šo melodiju. Vai tur vispār bija melodija? Es noteikti nepārzinu modernās mūzikas jaunākās tendences, bet … Eirovīzijas klausītāju, vērotāju un balsotāju nospiedošais vairākums ir manas paaudzes cilvēki. Vai tiešām šī dziesma ir labākais, ko Latvija var piedāvāt? Mazliet nožēloju, ka nebija laika un vēlēšanās sekot Super Novas šovam, bet pārdomas radās par pašu balsošanas procesu, kas izteikti raksturīgs tikai latviešiem.

Deviņdesmitajos gados katrā ciemā vēlēja skaistuma karalienes. Atceros vienu tādu pasākumu, kur uzdrošinājušās pieteikties četras skaistules un vēl viena, kuru tā gluži nevarētu nosaukt. Publikas balsojums bija nospiedošā pārākumā šīs pēdējās pusē. Kāpēc? Tāpat joka pēc. Kā izteikušies daži zināmi politiķi – “Vajag ievēlēt pašu lielāko kretīnu! ” Tāda ir latviešu tautas daba.

Es nebūt nedomāju, ka šie puiši no Sudden Lights būtu kretīni – viņi ir muzikāli apdāvināti un visādi citādi forši džeki, bet šī dziesma nav nekas sevišķs, tā ne ar ko nepiesaista, ar tādu maz cerību Eiropā kļūt pamanāmai, lai gan Eirovīzija sen jau ir zaudējusi savu vērtību. Kurš gan atceras, kādas dziesmas uzvarēja pēdējos gados? Lēts šovs, kur mūsu Maestro R. Pauls teiktu tāpat kā par savu kādreiz organizēto ziņģu festivālu: “Mākslinieciskās vērtības šeit nevajag meklēt, bet dziedāšana ir mazākais no ļaunumiem.”