Slapjā fotosesija -7

Lietusgāziens Rīgas ielās turpinājās. Maigai - apnika uz citiem cilvēkiem /kuri šajās debesu ūdens šaltīs skrēja zem jumta/ skatīties.
Paskatījās uz savām samdalēm, kuras nemanāmi jau bija pārklājušās ar pirmajām rasas pilēm. Tomēr sieviete turpināja sēdēt uz kāpnēm pie kādas mājas troruāra malā. Ar skatienu vērodama, kā aizvien vairāk un vairāk melnās siksniņas pārklājas ar lietus lāsēm.
Tad ieraudzīja, ka viena ūdens šalts gāžas no kādas jumta notekcaurules. Tā laistīja trotuāru kāda nepilna metra attālumā.
Šajā brīdī - gar acīm nošķīda balta gaisma, tūliņ pēc tam arī varens pērkona grāviens. Maiga noraustījās, asinīs ielija jaunas kaisles porcija. Un strauji abas sandales kājās pabāza zem šīs notekcaurules. Līdz sandales kļuva pavisam mitras. Šis jumta ūdens straumes nu jau ar joni mitrināja šos melnos papēdīšus.
Ūdens bija silts un pat tāds mīksti pieglaimīgs. Kaisle vēl piepacēlās nākamajā, augstākā vilnī. Maiga nekad agrāk tā nebija jutusies. Beidzot piecēlās un devās uz tuvējo skvēriņu. Zem masīvā lietus, kas vēl netaisījās rimties.
Vēl nebija tikusi līdz šim miniparkam, kad melnās sandal-spicenītes bija pa trim reizēm nokļuvušas ielas straumēs, bet parkā bija ļoti garas peļķes. Kas aizņēma visus celiņus plus zāli apkārt tiem. Bet Maigai sākās īstā paradīze.
Savus 7cm papēdīšus izšļaksninājās pusstundas garumā, līdz lietus piestāja. Un jaunā Dāma, it kā paveikusi varoņdarbu, ar uzvarošu skatienu devās mājup. Sestdiena bija izdevusies.