#002

Šājā rītā es tevi gaidu zilās jūrās krastā kura dzīlēs tu vienmēr slēpies

Šājā rītā es tevi gaidu pēlēko kalnu augstienēs kūros vienmēr ir tava zeltainā balss

Šājā rītā es tevi gaidu dievišķā kalna pakajē no kura tu vienmēr nokapj pie manis

Šājā rītā es tevi gaidu okeānu dzīlēs kurā var redzet vienmēr tavu dievišķo atspulgu

Šājā rītā es tevi gaidu māķoņu jūrā kurā tu peldies visu laiku manu dievietiņ

Šājā rītā es tevi gaidu sapņu visumā kur visur zvaigznēs ir tavs zeltains smaids

Šājā rītā es tevi gaidu mūžībā kur tu dzīvo mūžīgi savā troni kā mūžības cariene

Šājā rītā es tevi gaidu klusā mežā pie milzu ozola kurā tu dzīvo kā meža gars

Šājā rītā es tevi gaidu katra dzīvniecīņa sirsniņā kur tu dzīvo kā dzivnieku aizstāve

Šājā rītā es tevi gaidu katrā koka lapiņā kurā tu esi kā meža gariņš

Šājā rītā es tevi gaidu zelta tuksneša vidū kur tu dedzini manu grēcīgo dveseli

Šājā rītā es tevi gaidu zelta tuksnešī aiz tālākā un lielākā barhāna kurā virsotnē stavi tu.

Šājā rītā es tevi gaidu mūžam tuksneša vidū zeltainā piramīdā kur tevi gaidu mužam

Šājā rītā es tevi gaidu aizsaulē kur tevi gaidīšu mūžīgi tikai tevi vienu kamer tu atnaksi

Pie manis aizsaulē un atgulsies man blakus uz mūžu.