#003Šonakt es gaidu to vēlo vilcienu ar kuru tu brauc pie manis šājā vēlājā naktī
Šonakt es stāvu uz pirmā perona un gaidu es kad tu atbrauksi pie manis
Šonakt es stāvu uz šī tumšā perona tevis kā nav tā nav kad tad tu tad beidzot atbrauksi mazā nāriņa
Šonakt mana dvesele gaida tavējo uz šī pirmā perona un gaida to vēlo vilcienu kurš tikmēr tālu brauc
Šonakt es skatos debesīs un meklēju tur tavas acis kurus esmu redzējis ļoti sen atpaļ redzēju tur debesīs
Šonakt es klausos augstājā vējā un meiģinu tājā saklausīt tavu zeltaino balsi kuru dzirdēju ļoti sen atpakaļ
Šonakt es skatos tālumā un vēlos tur tālumā redzēt tavu vēlo vilcienu kurā tu brauc pie manis šonakt
Šonakt es skatos debesīs zvaigžņotās un saskatu tavu zeltaini zvaigžņoto smaidu kuru es redzēju ļoti sen atpakaļ
Šonakt es jūtu sirds siltumu manī iekšā jo es zinu kā tu tur tālumā ar vēlo vilcienu brauc pie manis pēc ilga laika atkal
Šonakt es redzu tālumā jau redzu saules siltos starus kuri sāk jau sildīt manu sasalušo kermeni un tur pirms saules
Paradies tu ar savu vēlo vilcienu ar kuru tu brauci visu cauri nakti pie manis un kuru es gaidīju uz perona visu nakti
Un beidzot tas vilciens pienāk klāt pie vēcā pirmā perona un tur tu esi mana dargā kuru es gaidīju visu nakti uz perona.
Nu beidzot es no jauna redzu to saules staru vērto smaidu kurš mani apsilda šājā augstājā rītā kūrā es tevi beidzot sagaidu
Nu beidzot es no jauna dzirdu to kalnu avotu vērto balsi kurš apgaismo mani šājā vel tumšājā rītā kūrā es tevi sagaidiju
Nu beidzot es no jauna redzu tavus zelta kalnu vērtos matus kuri apstaro manas acis ar zelta spožo krāsu.
Nu beidzot tu esi man blakus,nu beidzot tavs siltums sasilda manu sasalūšo dvēseli un vientuļo sirdi
Nu beidzot mānās acīs parādās dzīvība un tas tikai tev paldies sakot.
Nu beidzot mānās acīs parādās prieks un tas paldies sākot.. |
