Stāsts par Miķi. Kas tad ir Miķis? Pele! Nekrietni pārdroša, ar nešpetnu izdomu apveltīta sīka, astaina radība. Kad sapratām, ka kaķi ar viņu nemaz tik ātri nespēj tikt galā, un mazais dzīvnieķelis aizņem kretnu vietu mūsu sarunās ar māsu, nācās viņam piešķirt kādu vārdu. Māsasdēls ietaica peli nosaukt par Mikiju; mēs to latviskojām par Miķi. Miķis mūsu dzīvē ienāca pēkšņi: švāģeris atvēra ledusskapja durvis, un no apakšējā plaukta svarīgi aizņemtā solī viņam pretī un garām aizdipšināja pelēki steidzīgs vilnas kumšķis ar astīti. Svinīgo fanfaru tušu aizstāja māsas spalgais ķērciens. Pēkšņie un negaidītie decibeli švāģeri parāva puslēcienā gaisā, un atpakaļkritienā sagadījās neveiksmīgi piezemēties uz taburetes maliņas. Ļembasts liels, pele maza, un jā, kur tad nu šī palika? Notikums tika apspriests paplašinātajā ģimenes apspriedē- tas nozīmē, ka telefoniski piedalījāmies arī mēs ar manu cienīto. Tam bija ātrs spriedums: “Priekš ko jums i div kaķ?! Le tie slīmest ķer to žurkul ciet! ” “Slīmesti” tika atstiepti uz virtuvi, viņiem tika uzrādīta peles spira ledusskapī (jo pati pele jau bija pametusi vēsos, bet ar ēdamo pārbagātos plauktus), un tie bija spiesti noklausīties saimnieku pretenzijas: vispirms jau par to, ka pele visdrīzāk ir kaķu ienesta, neapēsta un pasprukusi, un otrkārt, kāpēc šie (kaķi) nav noorganizējuši maiņu diennakts dežūras virtuvē mošķa notveršanai. Es atzīmēju Miķa (tobrīd vēl bezvārda peles) radošo domugājienu patverties pilnā ledusskapī drošībā no nagainajiem zvēriem. Abi kaķi kā vaininieki pēc vakariņām netika gulēt mīkstos pēļos, bet tika iekrampēti virtuvē situācijas ātrai atrisināšanai. Nelaime tikai tā, ka Miķim nebija vēlmes doties kaķu nagos. Kaķi savukārt bija manāmi sašutuši par dienasrežīma maiņu. Svītrainajam pūkdupsim būtu pienācies gulēt saimnieces līkumiņā, bet melnajai Minnai tagad gāja secen gulēšana pie saimnieka pēdām. Izdīdījušies gar saviem traukiem, pārskatījuši pa logu savu āra teritoriju, kaķi neapmierināti iekārtojās katrs uz savas palodzes. Miķis bija nezināmā prombūtnē kaut kur daudzo virtuves skapīšu aizmugurē. Ap trijiem naktī kaķu pacietības mērs bija pilns, un šie sāka bļaut pēc brīvlaišanas no virtuves karcera. Neko darīt, ja nu kāds cerēja turpināt naktsmiegu, nācās kaķus no ķēķa dežūras atbrīvot. Nākošajā rītā kaķu trauki bij krietni patukšīti, bet kakājamo kastīti pele izmantot nebija mācīta. Gareno spiriņu kvantums liecināja, ka Miķis ir sasodīts rīma. Pa dienu kaķi tika pārmaiņus spundēti virtuvē, bet bez rezultātiem. Uz nakti turpināt dežūru nagainie diedelnieki nebija pierunājami - tūlīt pēc iespundēšanas sāka tādu koncertu, ka nācās laist šos brīvībā. Miķim tika uzliktas četras lamatas. Ap trijiem naktī kaķi sāka bļaut atkal - šoreiz viņi būtu gribējuši tikt virtuvē IEKŠĀ. Naktsmaltīte, saprotiet. Māsa samiegojusies devās izpildīt teroristu prasības. Klasiskajā variantā viņai vajadzēja trāpīt ar kāju lamatā, bet kaut kas augstākajiem spēkiem sagāja greizi, un pa lamatu tika netīšām iesperts ar čībotu kāju. Nāvējošā uzparikte aizcirtās ar varenu klakšķi un uzsitās gaisā līdz skapīša virsmai, apgāžot minerālūdens glāzi. Kaķiem ēstgriba no tāda ļembasta pēkšņi bija pārgājusi. No rīta varēja redzēt, ka Miķa ēstgriba (un attiecīgi arī kakāšana) nebūt nav tik lēti ietekmējama. Samērā ātri Miķis ieviesa korekcijas arī māsas ieradumos attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu: ja mizas agrāk tika nestas uz komposta kaudzi dienas beigās, tad tagad to nācās darīt pēc katras dārzeņu mizošanas. Negausīgi rijīgā pele pat dienas laikā rāpās iekšā mizu spainīti un izvēlējās no tā sev tīkamāko mielastu. Reiz māsai atkal nācās izķērkt vai visu rīkli, jo atverot skapīša durtiņas, uz mizu spainīša malas sēdēja Miķis, neapmierināti atraudamies no burkāna mizas baudīšanas. Mēs jau pamazām pieradām pie ziņojumiem, ko tad nu atkal Miķis, un ko tad nu atkal kaķi, un kādiem līdzekļiem varbūt to peli varētu tomēr no dzīvojamām telpām izsvēpēt, kad vienurīt blakus izēstajiem kaķu traukiem un peles spiriņām mētājās arī Miķa aste. Tas tad nu bija viss, kas palicis pāri no nelūgtā viesa. Kaķi beidzot bija izpildījuši savu pienākumu. |