Mēs,Latvijas iedzīvotāji, esam viss iejūtīgākie.

Un, katru dienu par to pārliecinos....Piemēram šodien.Stāvēju, veikalā pie kases.Te dzirdu , pirms manis stāvoša kunga, sakāmo .Lai , pieskaita viņa summai , sirmās māmulītes pirkumu.Un tad es ieraudzīju , ka pirms viņa stāv omīte uz gadiem astoņdesmit.Viņa apjuka, un , lēni krāmējot pirkumus , tramīgi skatījās , vai nav ko nepareizi sapratusi.Sagaidot patīkamo kungu, kad tas samaksā un pateica paldies.Un vīrietim nebija rokā telefons, kur viss tiek filmēts, kas liek , nabaga vecīšiem sajusties kā trūkumcietējiem.Un kādam lepnākam cilvēkam tas ir kā duncis miesā.

Man , šoreiz vērotājai, acīs asaras.Mani tas tā aiskustināja, un , vēlreiz pārliecinājos, ka Latvijas iedzīvotāji centīsies palīdzēt viens otram.Tas pierāda, cik daudziem bērniem, invalīdiem un nelaimē nonākušajiem mēs ziedojam.Un daudzi sūta palīdzību anonīmi, jo pietiek ar to, ka pats jūties labāks sev.Un tas ir galvenais.Būt konfortā ar sevi.