Cik forši būt sievietei 50 plus.

Šodien , ar draudzeni, pasēdējām restorānā , kur parunājām gan par šo, gan to.Un jutos enerģiski piepildīta no sarunas.Bet , kādus entos gadus atpakaļ, meklējām tusiņus, kur parādās Ādama dzimums, lai būtu iespēja koķetēt un padejot.Kā sakot, pacelt pašapziņu.Un arī vīrieši vēl bija sastopami ne tikai internetā.Tad neviļus, neapzināti, bijām konkurentes .Par seksu , varat piedomāt, pēc savas samaitātības pakāpes.Tobrīt gribējās patikt un dejot.Dejot līdz rītam, un nejusties vainīgai, ka nekas vairāk nebūs.Neviens neskaitīja , cik dejas nodejotas, un sievietei jāprotas........Es jau tiešām sāku pieķert sevi pie domas, par vecajiem , labajiem laikiem.Nu, par to zaļāko zālīti.Ne to , ko pīpē, bet pa kuru staigā.Tātad vecums klāt. Jā, bet ne par to ir stāsts.Bet par draudzenēm, kuras ir palikušas tuvas, neskatoties, ar visādām krīzēm, kuras, it kā, piemeklējot katrus septiņus gadus.