|
|
raturumba dienasgrāmata
Ļista pad.
I snova oseņ,
Raskrasit mir va vse cvita.
I pesņi ņet prikrasņei
Pad šum oseņeva doždja.
O ļubvi listva nam šepčit
O ņežnasti gavarit.
Pustj aseņij deņ nad nami plačit.
No mi vsegda predani ļubvi.
|
Trauc pa baltu sniega lauku,pajūgs neparasts,
Zirga sirmās krēpēs laistās, sudrabotās zvaigznītes.
Vēja spārniem traucas tas,
Vilkdams līdzi kamanas.
Cauri mežiem,
Pāri kalniem laižas tas.
Lai pie tevis atvestu
Ziemassvētku ... |
|
Trauc vēja spārniem kumeļš mazs, Pa pielijušu pļavu. Tam krēpēs vējš jau spēlējas, Kad dimd zem pakaviem tam zeme. Man gribās arī līdzi skriet, Lai skrējienā rauj elpu. Un piemirkušā zāle kristun elpot zemes smaržuman gribās jūras viļņus šķelt, kā ... lasīt tālāk |
|
