Kāda vīrieša patiesība: es nepalīdzu sievai un pat negrasos to darīt

Protams, es jūs pārsteigšu, radīšu sašutumu un varbūt pat šokēšu. Mīļās dāmas, paslēpiet akmeņus, ar kuriem grasāties man mest, un izlasiet zemāk rakstīto!

Nav jāsteidzas, ir viens ārkārtīgi spēcīgs iemesls, kāpēc es atteicos to darīt un nekad nepārdomāšu.

Reiz pie manis pienāca kāds kolēģis. Mēs nedaudz pasēdējām virtuvē, padzērām kafiju, sirsnīgās sarunas laikā es atvainojos un teicu, ka novākšu galdu.

Kolēģis izbrīnītām acīm paskatījās uz mani un saka: “Klausies, tu gan esi malacis, ka palīdzi savai sievai. Galdu novāc, traukus nomazgā. Es reiz izmazgāju grīdas, bet mana sieva man pat vārdu nepateica. Kopumā kopš tā laika es nolēmu neko nedarīt mājā, jo nekādu pateicību tāpat par to nesaņemu.”

Tagad es biju pārsteigts. Es atgriezos pie galda un paskaidroju kolēģim, ka es nepalīdzu sievai. Galda tīrīšana aiz sevis un maniem viesiem nav viņas darbs un pienākums. Mēs dzīvojam kopējā mājā, kura ir tikpat mana kā viņas. Mums abiem ir jāuztur tīrība, tāpēc trauku vai grīdu mazgāšana vai kaut kas cits nav palīdzēšana.

Es nepalīdzu sievai uzkopt māju. Es šeit dzīvoju, šīs ir manas lietas, kurās vajadzētu būt kārtībai, šīs ir manas mēbeles, kurām nevajadzētu stāvēt putekļos, šī ir mana māja, kurā nevajadzētu būt kauns ieaicināt viesus.

Es neesmu sievas palīgs virtuvē. Es esmu cilvēks, un man ir jāēd, tāpēc es varu sev pagatavot zupu vai brokastīs uzpcept olas. Es nedomāju, ka ēdiena gatavošanai vajadzētu radīt problēmas pieaugušajam.

Es nepalīdzu mazgāt traukus. Es pats tos...

Es nepalīdzu mazgāt traukus. Es pats tos izmantoju, tāpēc pēc lietošanas nomazgāju. Man ir nepatīkami, ja virtuvē ir netīru trauku kalns un nepatīkama smaka, mans lepnums netiks ievainots, ja piecas minūtes stāvēšu pie izlietnes.

Es nepalīdzu sievai ar bērniem. Es neatvedu bērnus no skolas vai bērnudārza pēc pieprasījuma, nepārbaudu mājasdarbus, ja viņai nav laika. Es to visu daru tāpēc, ka esmu viņu tēvs. Mana atbildība ir audzināt veselīgus un izglītotus bērnus.

Es savai sievai nepalīdzu ar veļas mazgāšanu. Tās ir manas lietas, tām jābūt tīrām un gludinātām. Es neiešu uz darbu netīrā izskatā, kas nozīmē, ka man pašam jāseko līdzi tīrībai.

Es neesmu palīgs mājas darbos, esmu mājas saimnieks. Un runājot par uzslavām, es jautāju kolēģim, kad viņš pēdējo reizi pateicās sievai par tīru māju, izgludinātu kreklu, gardām vakariņām, bērnu aprūpi un trauku mazgāšanu? Un nevis tikai pasacīju parastu “Paldies”, bet pateicās sirsnīgi no sirds?

Kolēģis man neko neatbildēja. Es zinu, ka daudzi vīrieši, kas šo lasa, sāks žēloties, ka mājsaimniecība un ikdienas dzīve ir sievietes rūpes un vīrietim galvenokārt jāpelna naudu.

Labi, piekritu. Vai tu, dārgais draugs, nopelni tik daudz, lai tevi aprūpētu? Vai varbūt tu esi slaids, garš, jauns mačo, kura dēļ sievietes zaudē samaņu? Nē, tu esi parasts cilvēks, kurš var un kam vajadzētu rūpēties par sevi, un viņam vienkārši nav morālu tiesību uzgrūst sievai visus mājsaimniecības darbus.

Tu noteikti dzīvo ģimenē, kur mamma ir mājsaimniece, un tētis dodas strādāt. Visticamāk, tu esi pieradis, ka viss tiek darīts tavā labā, un, ja pēkšņi bērnībā tu nomazgāji traukus pēc sevis, tad māte un vecmāmiņa tevi tūlīt noskūpstīja un iedeva naudu kino apmeklējumam. Bet tagad tu esi pieaudzis, nevis bērns, un laiks ir mainījies.

Mūsdienu sievietēm nav nepieciešams apgādnieks, viņas pašas sevi uztur. Viņiem ir vajadzīgs reāls partneris, pavadonis dzīvē un mājās. Viņām nav vajadzīgs viesis, kurš laiku pa laikam parādās, lai pārnakšņotu mājās. Viņām ir nepieciešams saimnieks savā mājā.

Un padomājiet, kādu piemēru jūs rādāt saviem bērniem. Vai tiešām vēlaties, lai jūsu meita tiktu nomocīta starp bērnu audzināšanu, ēdiena gatavošanu un tīrīšanu 20, 30, 40 gadu garumā? Ja vēlaties saviem bērniem labu nākotni, bet tajā pašā laikā saglabāt siltas attiecības ar savu mīļoto sievieti, sāciet ar sevi. Jūs būsiet pārsteigts, cik ļoti viss mainīsies!

Avots: zeltene.lv