Slapjā fotosesija -8

Vēl sestdiena nebija tā godigi noslēgusies, kad piezvanīja sirdsdraudzene Mārite. Maigai sirds salēcās, jo divu draudzeņu sarunas vienmēr bija garastāvokli pacilājošas.
Tā bija arī šoreiz, Maigas melnsiksniņu sandales nebija izžuvušas pēc dienas lietusgāzes, kad arī Marīte runāja caur moderno ai-fonu: - Piedzīvoju tāaaaadu lietus, pēc kā ilgi biju gaidījusi...
- Vai patiešām?
- Jā, karstajās dienās man darbā bija smacīgs gaiss, un šodien es biju pamatīgā sajūsmā. Sen jau gribējās noskalot visus sviedrus...- Mārīte dudināja tālāk.
- Un mājās atnācu pavisam slapja. Mans Aivars / vīrs / arī bija sajūsmā un sacīja: sen jau vēlējos redzēt tevi izlijušu. Viņš dievina ūdenspriekus, par to jau agrāk stāstīju.
- Manējais gan vaikstās no tā. Bet tagad vari droši runāt, viņš tikai rīt pie vakara būs atpakaļ no sava "enduro".
- Manas sandales izmirka līdz pēdējam, taču man tas patika. - Maigai tagad bija lielākais uzrāviens, izrādās... draudzene jūsmo par to pašu, ko pati.
Maiga telefonsarunā nokautrējās tā uz reizi runāt par savām izjūtām, taču juta - pašas vaigi piesarkst. Vai pateikt par kaisli draidzenei?
Bet Mārīte telefona viņpusē vēl neko nenojauta, tamdēļ stāstīja: - Kārtīgi nez kuro reizi (Maiga nodomāja - ne pirmo dienu) izbridu visas straumes, un bija pamatīga apoteoze man.
Maigai šaipus telefona sarunā nebija ko teikt. Tikai - Varbūt satiekamies?
- Kādas problēmas, vairbūt jau rīt? - Nu nekādas problēmas, tad rīt!