Slapjā fotosesija -9

Domāts - darīts. Maiga un Mārīte, abas draudzenes, satikās kādā āra kafejnīcā agrā priekšpusdienā.
Sarunājās. - Turpinam sarunu, - Maiga iesāka. - Jā, es ar kaut ko gribēju padalīties. Liekas, mums abām patīk viena un tā pati lieta.
Mārīte turpināja: - Es jau gadiem pret lietainu laiku sajūtu kaut kādu dīvainu patiku... Esmu kā elektrizēta, kad redzu - pagalmā līst lietus.
Maiga: - Es šādu, laikam tas īstais vārds - elektrizēta, sajūtu vakar izbaudīju lietusgāzē. Kas tik ilgi bija gaidīta.
- Un tavas sandales laikam pamatīgi izmirka?
- Ne tikai tās, bet arī tā midi kleita un miesas krāsas zeķes...
- Pavisam jautri, vai ne?
- Pareizi, un tev?
Mārītes runas plūdus vairs nebija iespējams apturēt: - Es regulāri pērku šīs sandales, jo katrs pāris caurmērā iztur kādas trīs šādas "peldes". Ilgu laiku to slēpu no sava vīra, tomēr viss tapa gaismā. Pats labākais, ka vīrs ir priecīgs par šādu manu hobiju!
Bet Maigai nebija pārāk priecīgs prāts, jo vakarā dzīvesdraugs rāsies par nesakārtoto virtuvi un neizslaucīto grīdu. Arī abi bērni atgriezīsies no apciemojuma pie vecmāmiņas. Bet nu nekas, laiks vēl līdz tam ir...
Tomēr Mārīte turpināja: - Manējais ļoti labprāt fotografē un filmē visas manas darīšanas lietus dienās. Daudz foto/ arī kāds video ir iekrājies. Bieži viņš izvēlas, kādas sandales man pirkt priekš nākamajām reizēm.
Maigai atkal satumsa vaigs pie domām "manējais tādas lietas neatbalstīs, vienmēr sacījis - ka cilvēkam ir stingri jāstāv uz zemes, nevis pa gaisiem jāgrābstas...". Un kā reiz atskanēja zvans Maigas mobilajā. Dzīvesdraugs ērcīgā balsī runājās "esmu jau mājās, nāc vārīt vakariņas".
Neko darīt - draudzeņu svētdienas saruna beidzās. - Līdz nākamajam! - Mārīte noteica un pazuda aiz nama stūra.
Paša vakarā Maiga savā ai-fonā ieraudzīja kādu video: https://tv3play.skaties.lv/embed/11512447