Zemenes.

Burvīgas zemeņu laiks.Es varu ēst zemenes rīta, pusdienās un vakarā.

Brīnos, ka mazbērniem negaršo.

Wov cik veidu , kā sagatavot zemes:gan kokteiļos, gan uzpūtenos, gan var vārīt ievārījumu, bet sanāk paskidrs.

Garšīgi vienkārši , kā manā bērnībā, ar pienu, klāt cukuru un baltmaizi.

Sen neesmu ēdusi šādi.

Karstums atkāpjas.Vakars, sēžu pītā krēsla un ēdu sulīgas, sarkanas .

Domas meklē atmiņu kambaros tos laikus, kad divatā ēdām Zemenes.

Viņa roka ar zemeni tuvojās manām lūpām , es liecos pretim....un sapratu vai nojautu, ka ....sekos kas vairāk.Šīs burvīgās, vecu večiņu atmiņas.