pārdomas par šo-to, Jaungada novēlējums!:)Aiz loga šērkociņu kastītēs deg pa kādai lampiņu virtenei, skopai svecītei... Īpaši pat nejūtās vecgada vakara pietuvošanās. Izskatās, ka šogad veco gadu pavadīšu un jauno gadu sagaidīšu vientnē, bez alkohola, sēžot oho! :) Nu, diezko iepiecinoši tas nav, bet arī tā dažreiz ir labi pabūt vientnē..., kā sakās - pārdomās par paveikto un vēl paveicamo... Uz jautājumu - kāpēc man tāds niks, ar smaidu sejā atbildu - dārzkopība, augļkopība, eksotiski augi - tā ir mana aizraušanās, hobijs un piepildījums... Tieši mazdārziņā, rušinoties pa zemi, var atpūsties no stresa darbā, cilvēkiem un aizmirsties no kaut kādām iekšējām problēmām... Tieši mazdārziņā ar vien vairāk sajūtu saikni ar zemi un dabu... Šogad uzcēlu polikarbonāta siltumnīcu, dārza mājiņu, komposta kastes..., kuras veiksmīgi piepildīju ar organiku..., nākamajā gadā būs kur izpausties... Ir doma vispār vasarā pārvākties no sērkociņu kastītes uz dārza mājiņu... Blakus Lielupe.., ir kur nopeldēties, dobēs pilns ar visādiem zaļojošiem vitamīniem, sākot no ierastajiem sīpollokiem, beidzot ar tik veselīgajām gārsas vai pieneņu lapām... Iespējams, daudziem tas nebūs saprotams, bet galvenais lai man būtu labi! :) Katrs mēs atrodam, kas mums ir patīkamāk, vajadzīgāk vai izdevīgāk... Mazdārziņam ir daudz plusi - tas nekad nenodod, nerunā pretī.., vienmēr ar Tevi ir mijiedarbībā.. Kā tu attieksies pret mazdārziņu, tāda arī būs viņa atdošanās spēja... Manā skatījumā mazdārziņš - tas ir hobijs, kas prasa pietiekoši daudz finansiālu ieguldījumu (dārza rokas instrumenti, benzīna darbināmi instrumenti, kokmateriāli, plēves, stikli un t.t.)... tomēr prieks, ka eksperimenti dārzā izdodās, ir neaprakstāms..., vismaz man... Nezinu kā citiem dārzkopjiem..:) šovakar vienkārši gribējās kaut ko uzrakstīt...un sanāca par mazdārziņu..., lai gan doma bija pavisam cita.. Tik daudz vīriešu, sieviešu...meklē, gadiem meklē nopietnas attiecības, kopīgu izklaidi, labu seksu..., bet kā neaatrod, tā neatrod... Kur ir tā sāls vai tā šaize, kāpēc nevar atrast kopsaucēju, un kopā dzīvot dzīvu dzīvi laimīgi, plecu pie pleca... Kur pazūd tā ķīmija, kas iedarbojās vienam uz otru neatgriezeniski, uz mūžu...? Un vispār...vai viens otru , gadiem ejot, var pieņemt un iemīlēt no sirds un patiesi ar visiem plusiem un mīnusiem, kā arī saviem tarakāniem galvā! ?:) Tāds dīvains ieraksts par visu un par neko nu sanāca man dienasgrāmatā... Pie vienas reizes, no visas sirds novēlu visiem oho un citu iepazīšanās portālu dalībniekiem, ilgdzīvotājiem nākošajā gadā vai šajās pēdejās šī gada stundās un minūtēs atrast savu, patiešām Savu īsto otro pusīti, ar kuru kopā skatīties vienā virzienā un soļot roku rokā blakus, līdz pēdejais elpas vilciens šķir... Laimīgu, mīlestības un saticības piepildītu Jauno gadu! Smaidīgais dārznieks! ;) |