Hannas randiņi Covid laikā. 8.sēr. MODRIS (turpināj.,FARSS)Janvāra sākuma dienās Modris cītīgi darbināja smadzenes, lai vēlreiz satiktu Hannu, kura bija iekritusi vecā gada nogalē viņam sirsniņā. Vīrietis, pavadot Hannu ar iepirkumiem līdz automašīnai, bija piefiksējis sievietes auto numuru un ieprintējis to atmiņā, bet vēlāk, mājās, katram gadījumam pierakstījis, lai to neaizmirstu. Automašīnas marku viņš bija atpazinis. Risinot galvā visus iespējamos variantus, Modris atcerējās, ka CSDD strādā viņa studiju biedrs no Tehniskās universitātes laikiem, atrada viņu feisbukā un palūdza uzzvanīt. Kursabiedrs Modrim izpalīdzēja, sameklējot pēc automašīnas markas un numura - īpašnieces vārdu un deklarēto dzīvesvietu. Modrim iespēja bija rokā. Viņš bija izdomājis kā Hannu pārsteigt, nepārkāpjot (vismaz sākumā) viņas dzīvokļa slieksni. Sniga sniedziņš, pulkstenis bija pāri septiņiem vakarā. Pati daba bija parūpējusies, lai vakars būtu romantisks. Pēc mājas un dzīvokļa numura Modris noskatīja Hannas logus daudzstāvu mājas 2.stāvā, logi bija gaiši. Modris bija nopircis baltas rozītes, bet tās bija iecerētā romantiskā pārsteiguma tikai viena sastāvdaļa. Modris bija beidzis mūzikas skolu, dziedāja arī vīru korī, viņam bija labi nostādīta uz izkopta balss. Viņš nostājās zem Hannas izgaismotajiem logiem un saņēmis dūšu, sāka dziedāt "O sole mio". Nesanāca gluži kā Pavarotti, bet bija skanīgi, un galvenais, - neierasti un bezgala romantiski. Drīz vien gandrīz visi Hannas nama iedzīvotāji, kuri tobrīd bija mājās, izbrīnīti nolūkojās pa logiem, daži arī izkārās pa tiem laukā, lai labāk dzirdētu un saskatītu pārsteidzošo dziedātāju vakara krēslā. Kādas vecākas kundzes klēpja sunītis, izdzirdot dziedājumu, sāka kaukt līdzi, ja nu ne gluži to pašu meldiņu, tad vismaz kaut ko attāli līdzīgu. :) Beidzot arī Hanna, noklausījusies lirisko āriju, pienāca pie loga un atvēra to. Modris izmantoja iespēju un iemeta pa atvērto logu balto rožu pušķīti. Viegli mirdzošais sniegs izgaismoja vīrieti, un Hanna atpazina Modri. Hanna jutās (aiz)kustināta un acu kaktiņos sariesās dažas asaras. Ja nebūtu kovida nejauko aizliegumu, viņa labprāt tūlīt pat būtu metusies romantiskā vīrieša apkampienos. (turpinājums sekos) |