Hannas randiņi Covid laikā. 6.sēr. Janka (turpinājums,FARSS)Kamēr Hanna virtuvē malkoja rīta kafiju, viņa guļamistabā sadzirdēja skaļu knosīšanos, kas nāca no gultas matrača atsperu skaņas. Ieejot guļamistabā, pašu Jāni nemanīja, viņa vietā gultā rāpus rosījās liela kaudze zem segas, kas atgādinātu siena kaudzi, ja vien tā negrieztos ap savu asi. "Ko Jūs tur darāt?", Hanna iesaucās. Kaudze neatbildēja (acīmredzot, nedzirdēja). Kad Hanna to pašu uzsauca skaļāk, kaudze sarosījās un no tās izspraucās izpūrusi vīrieša galva, kas lietišķā intonācijā atbildēja: "trusikus meklēju". Hanna bija šausmās. Tātad pavisam nedaudz iepazītais gāzes meistars ne tikai atradās viņas gultā, bet turklāt bez apakšbiksēm. Tad Janka apgrieza otrādi arī abus spilvenus, meklēdams apakšbikses, bet trusiku nebija arī zem tiem. Hanna uzmanīgi apgāja ap gultu, ielūkojās zem tās un..... tur jau tie gulēja... Tumšzili XXL izmēra kokvilnas trusiki, nosēti ar zaļu sienāzīšu apdruku. Viņa aizgāja pēc slotas, bet pēc tam ar mērenu pretīgumu sejā izķeksēja Jankas apakšbikses no pagultes un teica: "saņemiet! " Janka pateicās, tad vēlreiz palīdis zem segas, - ne bez piepūles un stenēdams uzvilka apakšbikses. Tad viņš vēlreiz izlīda no kaudzes un pietrausās kājās. Hanna aizgriezās, jo viņai nemaz negribējās aplūkot lielo spalvaino blāķi. Viņu interesēja tikai viens: vai vakar starp viņiem notika kas intīmāks, ja jau vīrieša gabala apenes izrādījās novilktas. Grūti bija saņemties ar šo jautājumu, bet Hanna tomēr saņēmās. Joprojām pagriezusi muguru kamēr Janka apvilka pārējos apģērba gabalus, Hanna klusiņām pajautāja: "klau, bet vai starp mums kaut kas bija?" Brīdi bija klusums, tad vīrieša balss no mugurpuses pateica: "Bija! " "Bet kā Jūs uzdrošinājāties spekulēt ar manu reibuma stāvokli un mani izmantot! " "Bet Jūs tak pati piedāvājāt un kāpēc atteikties?", Janka neapjuka. "Kooo...es piedāvāju?" Hanna nedroši pajautāja. "Nu vēlās pusdienas ar vodku taču, bija garšīgi! Bet pa pauri Jums iesita šampis, laikam tomēr nevajadzēja šņabim raut pa virsu šampi, jo no tā Jums filma pārtrūka, Hannas kundze", Janka paskaidroja. Bet gultā...starp mums nekā nebija?", Hanna tikpat nedroši turpināja. "Par nožēlošanu nebija gan. Bet ja Jūs gribat, mēs varam tūlīt un tagad! ", vīrietis neapjuka un laipni piedāvājās. "Kas Jums prātā! Ne tak! Ja esat apģērbies, dodaties lūdzu prom, kafiju padzersiet mājās vai darbā! ", Hanna atguvās un nu jau pavēlēja. "Oki, Hannas kundze, kā vēlaties. Paldies par pusdienām, vakariņām, naktsmājām un piedodiet, ja kas ne tā..." Mazliet nodurtu galvu viņš devās uz koridoru, uzvilka savu virsjaku, un paņemdams instrumentu kasti, izgāja pa ārdurvīm. Hanna apsēdās lielajā istabā uz dīvāna un klusiņām lamāja sevi par savu aušību, turpmāk apņemdamās nezaudēt kontroli par alkohola daudzumu un svešiem tēviņiem. |