Tas ir tik vienkārši...

Tas ir tik vienkārši – atstāt pie sevis savu viedokli un vienkārši paklusēt, ja tu nepiekrīti kaut kam, kas publicēts sociālajos tīklos vai tev kāds to pateicis klātienē. Labāk to enerģiju, kas kā ūdens aizplūst indīgiem komentāriem, iztērēt kaut kam labam, skaistam, radošam.

Tas ir tik vienkarši – nosūtīt sms ar tekstu : “Es tevi mīlu” vai "Lai Tev jauka diena! " . Vienkārši tāpat. Bez iemesla. Tikai tāpēc, ka tev ir tik ļoti paveicies, ka ir, kam to nosūtīt. Jo daudziem nav tā paveicies.

Tas ir tik vienkārši – piebremzēt pagriezienā, lai palaistu kājāmgājēju. Tad viņa mētelis un tava sirdsapziņa būs tīri un abiem labs prāts.

Tas ir tik vienkārši – būt pateicīgam, nevis uztvert visu kā pilnīgi pašsaprotamu. Pateikt "Paldies" par to, ka tev kāds atbrīvoja vietu sabiedriskajā transportā, atbildēja uz tavu e-pasta vēstuli, piekrita kopā ar tevi pavakariņot vai aiziet uz kino utt. Tāpēc, ka, ja godīgi, tev neviens neko nav parādā. Ne tavi darba kolēgi, ne vecāki, ne tavi bērni, ne draugi, ne kaimiņi. Neviens.

Patiesībā ir tik daudz vienkāršu, bet tik ļoti svarīgu lietu, ko mēs varētu darīt, bet tas netiek darīts...

Bet ieši no tādām daudzām mazām lietiņām – no tava “paldies”, “lūdzu””, “es tevi mīlu”, “sabučo mani”, "apskauj mani", “samīļojamies” utt, kopā saliekas lielas lietas, kas gala rezultātā mūsu dzīvi dara daudz labāku un skaistāku.