PIENS BĻODIŅĀ

Gotiņai tesmenis mīksts un tantiņai viegli to izslaukt. Viņa savu gotiņu mīl un lepojas, jo piens ir trekns un pati rāma rakstura. Arī kaķis pienu no bļodiņas palok. ... lasīt vairāk

UZDEVUMS “RĀCENIS”

Kādā lauku sētā dzīvoja Vectētiņs, kurš audzēja rāceņus un kāļus. Tie viņam auga bagātīgi: lieli un garšīgi. Pietika gan paša ģimenei, gan kaimiņu ... lasīt vairāk

Viņš dzīvoja Latvijā un ticēja labajam

No rīta cēlās, lai dzīvē ietu, tepat, mums blakus
Cilvēks ar Dvēseli.
Cilvēks-muļķis.
Viņš dzīvo, un tu to zini, un tic labajam ik rītu
Jums ir citi favorīti?
Ik ... lasīt vairāk

Ņem baltu lapu un vēstuli man raksti

Par atmiņām no laikiem seniem, -

Par ziedu valsi, kurš toreiz pavasarī tapa,

Un upes ūdeņiem, kuri trakoja un krastā kāpa,

Par negulētajām naktīm,

Pastaigām ... lasīt vairāk

Es varu vasaras un rudeņus gaidīt,

Pavasarus un ziemas skaitīt.

Es varu vienmēr tevi ciemos gaidīt,

Varu siltumu tev raidīt

Un gaismu kā zvaigzne rādīt.

Es varu pa ceļu, ar akmeņiem klātu,

Tev pretim ... lasīt vairāk

kad es jautaaju, ko noziimee ``kaišs``, tad vareeji savu caalja smadzeni pakustinaat un pachekot, nevis komentu dzeest.

Bet, kaa redzam, tupums un tumsoniiba ir tik skarba, ka pat iebadijiens acii neliidz.

Bet, tas viss ir ... lasīt vairāk

Iet gads pēc gada,

Atmiņas jau bālēt sāk,

Tās cenšos cieši turēt klāt.

Pavasaris nāks, ziedi plauks,

Atpakaļ skaistos brīžus

No pagātnes gribēšu saukt.

Ir pienācis mums laikmets tāds,

Kad jāčakarē kādam kāds.

Tur nelīdz mātes dotais prāts,

Var palīdzēt tikai kārtīgs slotas kāts.

Cits citam pirkstu acīs baksta,

Bet neredz savās atspīdam sūdu dakšu.

Krīt visbaltākie sniegi,

Ceļi paliek balti,

Kuros var atstāt pēdas no jauna.

Gaidu es atkal ciemos tevi,

Lai aizdegtu sveci baltu

Un atmiņas pārcilātu abi.