Skaistie 90

Interesantā gultnē ievirzījās mana iepriekšējā tēma par atsevišķu pārtikas produktu ietekmi uz cilvēka veselību, mūža ilgumu. Par ilgdzīvotājiem.

Pastāv dogma, ka mūsu senči dzīvojuši 90 gadus. Piekrītu. Tādu gadījumu nav bijis maz. Tikai cik daudz procentuāli, un kāda tā dzīves kavlitāte pēdējos dzīves gados? To laikam nekad neuzzināsim.

Bet varam ņemt par piemēru manus vecvecākus, mana vectēva vecākus. Informācija tuvu patiesībai - no manas vecmāmiņas un vectēva pusmāsas stāstītā. Vectēvam ar viņa pirmo sievu bija 3 bērni, trešajās dzemdībās sieva un bērns mira. Ar otro sievu bija 5 bērni, viens mira mazotnē. Vēl viens dēls mira no tuberklulozes jau pusaudža gados, bet ar vienu meitu noticis kaut kāds negadījums, īsti neatceros, kas tieši. Viens no dēliem mira Vjagtlagā ar lodi pierē, viens pazuda kara laikā. Viena no meitām mira 60-tajos, jau krietni pusmūžā, un visbeidzot vectēva pusmāsa Antonijas tante, kaut ar dažādām kaitēm, bet samērā ņipra un pie pilna saprāta aizdevās viņsaulē 89 gadu vecumā. Tātad no 8 bērniem tos 90 gandrīz sagaidīja viena meita.No tiem visiem 8 bērniem tikai 2 - manam vectēvam un vienai no māsām bija bērni, kopskaitā 7, viens mana tēva brālītis nesagaidīja gada vecumu (mira trimdā Sibīrijā).

Ar vecmāmiņas vecākiem situācija krietni labāka. Tur arī bija 2 brāļi no vecvectēva pirmās laulības un 2 māsas no otrās. (nezinu, kas bija noticis ar pirmo sievu). Vecmāmiņas māsa pazuda kara laikā, kad kopā ar vīru devās bēgļu gaitās. Vīrs pēc tam dzīvoja Kanādā, meitiņa bija palikusi un uzauga tepat Latvijā. Visiem 3 dzīvi palikušajiem pa 2 izdzīvojušiem bērniem, tātad kopā 7, no kuriem 80 gadu vecumu sasniedza 5, vienai pastāv iespēja sagaidīt 90.

Domāju, ka citu cilvēku radu saimēm līdzīgi, gan jau katrs 8 vai 10 sasniedz tos 90.

Jā, mazliet pa pieskari. Nupat nesen FB fotogrāfijā ieraudzīju savu skolotāju 100-gadnieku salidojumā. Par visiem izskaitļojām, ka gluži 100 vēl nav, bet varētu būt 97 vai 98 gadi. Ratiņkrēslā, bet smaidīga. Pēdējoreiz redzēju pirms gadiem 25 pastā. Viņa gandrīz nespēja parakstīties, rociņas trīcēja, Parkinsons laikam. Toreiz nodomāju, ka izskatās diezgan bēdīgi, nez vai ilgi vairs palicis. Un redz, kļūdījos, varbūt būs pirmā man zināmā simtgadniece.

Domāju, ka citu cilvēku radu saimēm līdzīgi, gan jau katrs 8 vai 10 sasniedz tos 90.

Kaut kā tā...