FILMAS BILDES APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Cerinju_Peeteris dienasgrāmata
 Trešdiena 17-02-2021 23:59 6  393

FRAGMENTS

[..] Bija beidzies kaŗš. Paliels radu bariņš kā bēgļi bija izmaluši aš visu vācu okupēto Eiropu. Vēlāk radu saietu galda atmiņu sarunās to sauca par Pasaules ceļojumu. Mamma, kas tolaik bija 7–8 gadīga meitene, kad aizgāja pensijā, tad katras vasaras Eiropas ceļojumu sākumā plānoja tā, lai atkal apmeklētu visas tās vietas, kur bija tolaik pabijusi; tikai apguvusi atmiņu maršrutus, viņa sāka doties arī uz citām zemēm. Ģimene, kuras savākšanās vienuviet kaŗa haosā ir atsevišķa leģenda, bija kaut kur Čehoslovākijā pie Elbas [?] neitrālajā zonā — līdz amerikāņiem kilometrs, līdz krieviem četri. Te dažādu iemeslu — privātu, romantisku, patriotisku, veselā saprāta un pieredzes diktētu apsvērumu — dēļ saime sadalījās divās daļās. Mammas ģimene izvēlējās mājupceļu.

Kaŗa izpostītajā un bēgļu pilnajā Eiropā atgriešanās loģistika nebija vienkārša, bieži apkārtceļi. Vispirms Ungārija, kādu laiku iestrēgšana Budapeštā. 90. gados, būdama atkal tur, Mamma atrada to stadionu, kurā reiz bija izmitināti bēgļi. Budapeštā sākās vācu armijas noliktavu izlaupīšana. Katrs grāba, ko varēja. Vectēvs, bijušais baltgvards, skolotājs un nodokļu departamenta ierēdnis, neļāva vecaimammai ņemt neko, izņemot pārtiku. Viņš uzskatīja notiekošo par zagšanu un laupīšanu. Vecāmamma savāca pupu maisu, kaltētu kartupeļu maisu, kaltētu burkānu maisu, kaltētus sīpolus un ko tur vēl. Vecvecmāmiņa [sievasmāte] nodeklarēja, ka Rūdis nav viņai nekāds priekšnieks, šuvēja būdama [viņai darbnīca bija arī pēc kara, ōpera staigāja viņas frakās un vakarkleitās], savācās audumus. Ilgus gadus pēc kaŗa bija, ko šūt un pāršūt mazbērniem. No noliktavām izgūtais bija ceļamaize. Ar to pārtika lēnajā mājupceļā. Bēgļus neviens nebaroja. Ungārija bija uz bada robežas. Kad tuvojās bēgļu vilcieni, apkārtējie zemnieki bruņojās kokiem un sargāja savus tīrumus. Stacijās gan ungārietes tirgojās — kukurūzas vālītes, speķis, piens. Piens gan neesot bijis dzerams — daudzuma labad govs piens bijis atšķaidīts ar kazas. Vecāmamma no tā vārījusi krējuma konfektes. Noderējis ekspropriētais cukurs. [..]

Sveiciens svētkos! PRITČA IV
citi ieraksti Cerinju_Peeteris d-grāmatā (~89)
Komentāri
DanaL: Mana mamma 4 gadu vecumā ar mammu un 2 gadus veco brāli devās bēglu gaitās, tiesa gan Krievijā. Viņiem neviens pat ūdens krūzi nepadeva.
Vispār šitie stāsti iz ģimenes vēstures ir stingri jāiegrāmato visās ģimenes annālēs, lai ir ko bērniem un bērnubērniem stāstīt pasaku vietā.

P.S. Kāpēc jautājuma zīme pie Elbas? Elba jeb Laba (čehiem) tiešam sākas Čehijā, Sudetu kalnis.
#1
2021-02-18 08:06
Cerinju_Peeteris: Elba — īsti nezinu, vai tas nav mans pienesums stāstam no zināšanām par kaŗu :) Ģimenes lielā sapulce un apaļais galds pils zālē, zem kuŗa sedējuši bērni un situši uz augšu pa galdu un lūgušies — uz mājām, uz mājām, notiek kādā pilī Bohēmijā, kuŗu vai nu īrēja vai vienkārši anektēja latviešu bariņš, maija sākumā. Kurmet pieaugušo paaudze bija dzīva, kaut kā netika runāts par tā laika notikumiem, jo tas skāra anketas jautājumu — ko jūs un jūsu radi darīja Lielā Tēvijas kara laikā. Manas drumslas ir no manas mammas un viņas brāļa [3 gadus jaunāks] sasaucieniem mielastos — vai atceries, kā toreiz Potsdamā .. Budapeštā etc. .. un strīdiem par atmiņu detaļām.

Vispār jau gribēju iemūžināt godīguma epizōdi :D
#2
2021-02-18 11:21
neratni_stasti: Patīk atmiņu stāsti :)
#3
2021-02-18 13:22
Cerinju_Peeteris: Es reiz, kad vēl biju zinātnē :D pētīju memuāru literatūru — proti, divi secinājumi: (1.) memuāru literatūras mūzu spārno autora meli un maldi :D (2.) stāstīšanas, stāstu kā žanra likumi un loģika nav savietojama ar dokumentu — proti, fakti un interpretācija rada dažādas patiesības :D
#4
2021-02-18 13:50
neratni_stasti: Protams, atmiņas ir tāda viltīga būšana, no psiholoģijas viedokļa - katru reizi, kad Tu stāsti atmiņas, tās tiek Tavās smadzenēs "pārrakstītas", attiecīgi ir iespēja tām mainīties un piedzejoties vai pazust :)
#5
2021-02-18 14:17
Cerinju_Peeteris: .. stāstīšana, protams, ir interpretācija. Proti, stāstīšanu izraisa ārējais kairinājums, uzvedinājums, kas katru reizi ir cits [cita motivācija, mērķis, auditorija]. Tāpēc tiek aktualizēts un akcentēts katru reizi cits atmiņu aspekts :)
#6
2021-02-18 14:56
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.