FILMAS BILDES APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Cerinju_Peeteris dienasgrāmata
 Piektdiena 16-04-2021 00:29 3  64

NIEKI XXV

Krāmējoties pa plauktiem, atradu nodilušu, nosmulētu kāršu kavu, vēl padumjo laiku, nepilnu komplektu. Kaut kas noklikšķēja, un atmiņas arhīva bloks izmeta dažas perfokartes.

Vecomammu, Mammas mammu, nepieredzēju. Viņa nomira pāra gadus, pirms piedzimu, strauji un smagi — ar ļoti agresīvu plaušu vēža formu. Bija farmaceite, pēc kaŗa gan nestrādāja profesijā, kaut kas nepatika padumjo varai viņas diplomā. Beigusi LU vēl labu laiku pirms kaŗa. Vectēvs bija matemātiķis, jo veselība neļāva kļūt par ķīmiķi. Toreiz abi jaunieši ilgi cerējās, apprecējās pavēlu, tikai tad, kad pabeidza studijas. Vecāmamma strādāja aptiekā uz Tallinas un Tērbatas ielas stūŗa. Manuprāt, tā vēl tagad darbojas, sen neesmu tajā rajonā bijis. Ģimenei bija dzīvoklis diezgan netālu, Aristīda Briāna ielā, kas Tallinas ielas turpinājums. Kaŗa laikā Vecāmmama dzīvoja ar bērniem un vairs nestrādāja aptiekā. Bet vācu laikam noderīgā pazīšanās saglabājās. Vectēvs bija kaislīgs kāršu spēlmanis. No bērnības Valteros atceros, ka kungi citreiz piesēda pie apaļā galda kaimiņmājas virtuvē piektdienas vakarā un piecēlās no tā tikai svētdienas vakarā. Atceros spožos jaunu vienkapeiku torņus [spēlēja nieku — kapeiku punktā], tabakas dūmus un nesteidzīgās sarunas. Arī vācu laikā kārtis tika spēlētas, gan katru reizi pie cita kunga mājās. Saimnieka uzdevums un gods bija pagādāt arī kādu nieku alkohola. Vectēvs it bieži izmantoja pazīšanos aptiekā. Taču arī vācu laikā tīru spirtu tirgot drīkstēja tikai uz receptēm, bez receptēm tikai ar kādu zāļu piedevu. Pieķerts aptieķnieks varēja zaudēt ne tikai licenci. Tā nu Vectēvs stāv pie letes un gaida, kurmet iemērīs kortelīti spirta. Taisni tobrīd ienāk vācu patruļa. Aptieķniecei nekas cits neatliek, kā “pārvērst” pirkumu par zālēm. Piešāvusi, cik maz iespējams, kamparu. Patruļa paostījusi, tiešām zāles un devusies prom. Vectēvs vēlāk atcerējās, ka ar citronmiziņu un piegrauzdētu cukuru šņabis esot bijis tīri dzerams sanācis. Un visu nakti visi esot bijusi tik moži* un tik labi spēlējies…

Vēl par spirtu. Arī padumjo laikā bija periodi, kad nekas dzerams nav bijis nopērkams. Un ar spirtu bijis līdzīgi kā vācu laikā. Tā nu manam Papu darba ballīte [60. gadu pats sākums], kurai dzērienu bāzes spirtu sagādājis kāds kolēģis, kam sieva operāciju māsa. Ķirurģisko spirtu [brūču apstrādei?], īsti nezinu, kas tam bija klāt, bet plānotā iedarbība — pretsāpju un pretiekaisuma. Papus nav labi juties un īsti nav gribējis uz tusiņu iet, taču Mamma pierunājusi, dejot ļoti gribējies. Abi viņi pie Veltas un Ilgvara Kalniņiem aš līdz starptautiskajai klasei balles dejās bija uzdejojušies. Ballē Paps pa druskai iedzēris šķaidīto spirtu un sajuties varen labāk. Bet tas viņam gandrīz maksāja dzīvību. Vēlāk izrādījās, ka sliktās jušanas bijušas no aklās zarnas. Taču ķirurģiskais spirts izjauca simptomu ainu, proti, Papum bija asimptomātisks apendicīts, ar plīsumu un jau laikam līdz peritonītam. Ātrie atteikušies ņemt, jo nav simptomu. Tikai Mammas kā ārstes uzstājība nogādāja Papu uz operācijas galda. Laikam pēdējā brīdī.

* Kamparu un tā atvasinājumus izmanto medicīnā sirds muskuļa stimulācijai.

NIEKI XXVI NIEKI XXIV
citi ieraksti Cerinju_Peeteris d-grāmatā (~93)
Komentāri
LatgalietisMG: jā,Valteros es uzaugu,Melužos, Kalnā strādāju,Melužos pažarkā precējos,un kad sadzēries nācu dziedādams no darba,naktī,no kroga Kalns-LAIKS,vissi suņi Oļģerta ielā gaudoja man līdz:)))
#1
2021-04-16 02:48
neratni_stasti: no mūsu galdiņa jūsējam... mana mamma strādāja ķīmiķos. Un kratra ķīmiķa svēts hobijs bija mājās taisīti liķierīši/ citrusa augļu spirta uzlējumi. Lieki piebilst, ja citrona un apalsīnu miziņas šim dzērienam rūpīgi bija jānorīvē no augļa bezmaksas darbaspēkam, tb., bērniem. Respektīvi, esmu savā bērnībā daudzas stundas pavadījusi gādājot izejvielas manas mammas slavenajiem brūvējumiem, tikai pašai pagaršot nekad nav gadījies. Kad biju degustāciju pieļaujošā vecumā, rūpals jau bija aizklapēts varas maiņas un izejvielu trūkuma dēļ.
#2
2021-04-16 10:41
Cerinju_Peeteris: Re, farmaceitiem lasīja arī liķieru kursu, pēc vecmmamas nāves mūsu mierlaika pieliekamā dziļumos bija izejvielu krājumi [esences, piem., benediktīnieša, etc.], kuras liesajos padumjo gados bagātināja viesību galda iespējas :D. Pats vidējās izglītības posmā noklausījos destilēšanas un liķieru ievadkursu — skolotājs bija pensionēts universitātes pasniedzējs :D, taču tilpumā lielākās atmiņas no Andropova laika, kad kolhozi bija spiesti likvidēt vīna cehus — mans Paps viņiem projektēja [un ne tikai] rūpnieciskās destilācijas iekārtas. Honorārs reizēm bija piena transportkannās :D Proti, mums laukos šķūnī bija 20–30 gadu kaltēti ozola lietaskoki, tos rupji saskaidojām un bērām kannās — pa 3 mēnešiem tikām pie dažādu bāzu brendijiem :D, ko nu dalījām draugiem un radiem :D. Pats gan arī dzinu grūtos laikos, kad lauku darbiem valūtas vajadzēja :P
#3
2021-04-16 11:11
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅