knopiene dienasgrāmata

Atkal karogs mastā vilkts,

Izteikts brīdinājums silts.

Lielā sērga šurpu traucas,

Jāvēdinot būšot visiem plaušas.

Šoreiz tā no džungļiem nākot,

Pērtiķiem un citiem zvēriem,

Šodien tāds cerīgāks skats uz dzīvi, viss atgriežas savās sliedēs. Gribēju agri no rīta aizlaist uz Staburagu, atcerēties to vietiņu, kura stipri iesēdusies sirdī. Tur vienmēr ir bijis labi. Laikam laba aura, nomierina, izraisa mīļas, ... lasīt tālāk

Mēs jau kā visi normāli cilvēki, savu autiņu atstājām pie drauga, tur kur tā labi pasvinējām. Nevar taču braukt tādā paskatā, izaucām taksi kurš atveda mājās. Manējais ātri vien ticis siltā gultiņā sāka skatīties Līgo nakts sapņus. Man jau ... lasīt tālāk

Gribēju būt kārtīga sieviete, rakstīt par pieneņu pļavām, putniem un ceļojumiem, gribēju turēties pareizās uzvedības rāmjos. Laikam jau tomēr nekas nesanāks, nenoslēpsi to kas esi un nenotēlosi to kas neesi. Nav jau arī būtībā tam vairs nozīmes, ... lasīt tālāk

Šorīt jau no rīta, pašā agrumā no veikala teciņiem vien dodas uz māju kaimiņš Antons. Kārtējo reizi atkal nabadziņš skrējis pēc sev atvēlētā dienas limita. Trubas tik karstas, ka vajadzība uzliet pa virsu, lai ... lasīt tālāk

Divas dienas svinēta dzimšanas diena, pietiek, laiks atgriezties parastajā ikdienā. Tā kā šodien nelīst lietus japamazgā drēbes un jāparevidē ... lasīt tālāk

Atkal šodien līst un līst, dārzs būs tā pielijis, ka tik drīz pie ravēšanas nevarēs tikt. Tā nu atkal man ir iespēja un daudz brīva laika, lai ko ... lasīt tālāk

Ak, tu mīlulīti manu,

Ieraugot man tevi

Kut man visi nervu gali.

Garīgais uz augšu ceļas,

Sirds pa muti ārā veļas.

Uzšķiļas tad ugunskura liesmas,

Apdedzina tās no tiesas.