Dienasgrāmatas (blogi)

Balti kalni, baltas upes,

Balti meži, balti lielceļi.

Acīs dzelošas sāpes

Ledus kristāli dur.

Sasildi manu sirdi savu acu ugunskurā,

Piemet smaida žagariņus

Lai dzirksteles debesīs kāpj.

Es Tevi satiku sapnī uz kvēloša dardedzes loka,

Tu sēdēji klusi un vēroji kokus.

Tu teici, vai redzi kā ozolus saknes tur vētrā,

Var ziedošas ābeles sadziedēt rētas ,

Un kļavas , ar dzeltenām... lasīt vairāk

Alē hop! ... un peļķē iekšā, basām kājām pāri tai,
nav tik svarīgi, kas priekšā, pavasara priekā šaj’.

Jūties brīvi, ne tik stīvi, dzīvo dzīvi reto šo,
neņemsi šo dabas... lasīt vairāk

(nejēdzīgs optimisms)

Saule aust, kā puķe plaukst, tā vāras ziedlapiņas verot
un sasildot, kas bijis auksts, uz atmodu no jauna cerot.

Daba most un mūsu sirdis no mēma miega pukstēt sāk.
Klau, cilvēk mīļais, vai... lasīt vairāk

Te par laimi sāka runāt...

Mana atbilde.

Kāds dzejnieks šķiet bij teicis, Ka tādas lielas laimes nemaz nav,
ka ir tik tādas mazas laimītes - ka tramvajs noķerts, skriets nav velti,... lasīt vairāk

Vispār, tev vajadzētu manas kājas uzlikt sev uz pleciem un mani izdr***. Protams, pirms tam vajadzētu ilgu un maigu priekšspēli. Vēl pirms tam, kādus divus mēnešus vajadzētu randiņu laiku. Tev vajadzētu satiekoties man dāvināt... lasīt vairāk

Tur ārā balta ziema,

Bet sirdī pavasaris

Dzied dziesmu skaistāko.

Acis, tās acis dod prieku man,

Aizmirstas tad bēdas, raizes,

Uzspīd saule vēlu vakarā.

Brīdis tas visskaistākais,

Kurš...