Ja jau vakar sāku ierakstu par ēšanu, tad šodien gandrīz tas pats. Visu laiku gribas ēst, uztaisīju 2 tostermaizes ar sviestu un 2 saldas kafijas. Ja palasa slavenus psihologus, tad sanāk, ka apēdu savas problēmas un vispār, vajag ... lasīt vairāk

Tuvojošos lieldienu sakarā saēdos zefīra trusīšu figūriņas. Vakar bija auksts lietus.

Izgāju ārā un ieniru miglā kā īsts ezitīs miglā.

Kā pa miglu. Ilmārs Dzenis.

Literārs krustojums, grāmatu apmaiņas punkts (papildinājums jau gaida).

Ilgi nav kārtīgi lijis, vējš un migrējošas smiltis (labāk paklusēt).

Pilsētas meža taka, trīs dzelteni taureņi (katram vasaras mēnesim savs).

Tā ir svētlaime, čabināties dārziņā, nogrābt sniegpulkstenīšu dobei sapūstās lapas. Varbūt iestādīt kādus sīpolus uz palodzes podiņos. Gaidot pavasari, vasaru, ticot, cerot un mīlot.

"Ja visi cilvēki būtu viens cilvēks un visi akmeņi būtu viens akmens, agri vai vēlu tas akmens tiktu mests.”

Vakars, auto traucas pa lauku ceļu, kurš vijas līkumu līkumiem, spēlē mūzika radio. Ceļa abās pusēs meži un lauki, retums, kur spīd kādas lauku mājas ugunis. Vienīgais gaismas stars no auto gaismām, ceļam kurš drīzāk atgādina kā ... lasīt vairāk

Mamma: "Kāpēc Tu ēdi skujas?"

Meitiņa, ar apmierinātu smaidu un pārliecinātību balsī: "Tāpēc, ka man tā gribējās."

(avots: garāmgājēju sarunas)

* * *

Kaimiņu puķudobē izspraukušies ... lasīt vairāk

Šodien pavasarīga, bet drūma diena. Aizbraucām ar māsu uz kapiem pie mammas, aizdedzinājām svecītes. Mammas nav jau divpadsmit gadus, pēc tam pasēdējām pie manis, atcerējāmies savu bērnību. Kāds varbūt atkal teiks, ka izlieku visu apskatei ... lasīt vairāk

Jaunībā mums nav laika, vienmēr darbs, steidzamies, kur nu vēl visi citi darbi. Tagad ir laiks, nav nekur jāsteidzas var padomāt, pakavēties atmiņās. Izrādās, ka atmiņas ir tās vērtīgākās ko dzīve cilvēkam var atstāt. Šodien sastapos ar ... lasīt vairāk