Pēdējā cerība..

Pēdējā cerība, Tavu, acu priekšā
Tā pazūd uz neatgriešanos...
Izgaist pēdējais velmju mākonis,
Tas aiznes prom sāpes un rūgtumu

Lai arī kas tiktu vēlēts,
Lai arī kā censtos to panākt,
Lai arī kur nemēģinātu Tu būt,
Pēdējā cerība, mākoņa izskatā, sekos Tev.

Lapas no kokiem jau sen nobirušas,
Bet sirds turpina lietū mirkt,
Aizlīst rudens, ziema un pavasaris...
Un pienāk vasara, sirdi iztvaicēt.

Lai arī kas tiktu vēlēts,
Lai arī kā censtos to panākt,
Lai arī kur nemēģinātu Tu būt,
Pēdējā cerība, mākoņa izskatā, sekos Tev.

Lietus pārstājis pēkšņi līt,
Cerības stars tev sirdī krīt,
Pēdējais velmju mākonis kļūst par pirmo,
Sāpes un rūgtums ir atstājis Tevi...

Lai arī kas tiktu vēlēts,
Lai arī kā censtos to panākt,
Lai arī kur nemēģinātu Tu būt,
Pēdējā cerība, mākoņa izskatā, sekos Tev.


Priecājies un līksmo mans Draugs,
Laimes enģelis atkal Tev blakām stāv,
šī Vasara paies ātri, piemini manus vārdus...
Priecājies, draugs, priecājies, kamēr vēl var...


Lai arī kas tiktu vēlēts,
Lai arī kā censtos to panākt,
Lai arī kur nemēģinātu Tu būt,
Pēdējā cerība, mākoņa izskatā, sekos Tev.