FILMAS BILDES APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Sanija_ dienasgrāmata
 Svētdiena 27-03-2022 13:12 1  61
Šeit

Šeit

“Es esmu nācis ar mieru, burve.”

“Šai zemē nav miera, svešiniek. Un nebūs vēl ilgi.”

Melnie, smagie mati bija izraibināti palsām, gaišām strēlēm. Viņš pamanīja sevī naivu vēlmi noticēt, ka tās garāmejot ir atstājusi salna, un drīz, kūstot lediem, tie atkal būs spoži un vijīgi kā agrāk, kad viņš pirmo reizi tiem pieskārās. Tumši, sīvi smaržaini... Tikai viņas mugura bija tikpat stalta kā vienmēr, par spīti nastai, par kuras smagumu runāja acis. Arī tās bija skārusi salna.

“Vai kādreiz es pārstāšu būt tev svešinieks, burve?”

Viņa paraustīja plecus.

“Ne šai dzīvē.” “Tad es cerētu satikties citā, ja tādai ticētu.”

Viņa pasmaidīja.

“Es šodien aizvēru acis vienam no jūsu karavīriem. Vai zini, ko viņš teica pirms tam? “Paldies, es aizlūgšu par tevi debesīs.” Tātad, kāda cerība manai zudušajai dvēselei vēl ir.”

Lēni, pa vienam saišu ritulim un vācelei viņa turpināja pārcilāt somas saturu. Daži no traukiem bija pustukši, viņa tos pakratīja, pirms likt atpakaļ.

“Burve.”

“Kādēļ tu turpini te nākt? Ko tu gaidi? Es nespēšu pieņemt ne tavu ticību, ne svētīt tavu ceļu. Pārāk dziļas rētas ir atstājuši jūsu soļi šai zemē. Pārāk ilgi man un man līdzīgajām nāksies tās dziedēt.”

“Tu nespēj atzīt, cik tuvi tie ir. Mūsu ceļi. Un Viņā tie top Viens.”

“Tagad tie ir savīti asinīm, uguni un zvērestiem atriebt. Un jūsu karavīru izvaroto sieviešu bērni savīs tos vēl ciešāk. Jā, tas tā ir. Tos nevarēs vairs nošķirt. Varbūt tāds ir Lielās Mātes lēmums, caur tiem dzemdināt mūs no jauna...”

“Kādēļ tad tu joprojām bēdz no manis?”

Pēkšņi viņš sajuta spēcīgu, kaismu vēlmi viņu noskūpstīt. Ievīt pirkstus viņas matos... Viņš nodrebēja. Tik maz kas bija mainījies. Un viņa to redzēja.

“Jo tu gribi iegūt. Jūs visi gribat. Kurš godu, kurš naudu, kurš sievietes miesu. Ar varu iegūt, ne sagaidot telpu, ne sagaidot ziedu, kas atplaukst savā laikā. Nepacietīgi un raupji jūs ņemat paši, un ņemtais sairst jūsu rokās kā pīšļi.”

“Burve, tu nezini, cik tālus ceļus es esmu gājis, bet visi tie tev ir par tuvu. Es nevaru samierināt pasaules, ja tas ir tas, ko tu prasi.”

Viņa iesmējās.

“Vai es ko prasu? To visu tu esi izdomājis savā prātā, lai dzītos pakaļ iedomātam medījumam.”

Viņš sajuta dusmas.

“Neizaicini manus dēmonus, kairinot tos ar nicinājumu, burve. Tu nolādi karu, bet pati sēj indi. Ar savu augstprātību tu noārdi tiltus tur, kur tie iespējami, un pēc tam pati izdedz vientulībā. Tu esi nocietinājusi savu maigumu un aizslēgusi sirdi, atstājot taku tikai bērniem un mirstošajiem. No kā tu baidies? Burve, liela ir tava patiesība, vai tai vienmēr pretim nav cita? Es redzu, cik tuva ir gaisma, kurā tu spīdi – tuva tai, kas dod ticību man. Un es turpināšu tev sniegt savu roku, līdz reiz tu to pieņemsi. Un varbūt tas darīs vismaz nelielu izmaiņu tai cīņā, kuras daļa mēs esam.”

Viņa klusēja, bet viņš jutā kaut ko trauslu kustamies viņā, spožu un trauslu kā sveces liesma. Viņa ierunājās, klusi, skaidri.

“Zini. Es savā mūžā esmu pieņēmusi desmitiem mazas dzīvības, tām ierodoties šai pasaulē. Bet pēdējā gada ritā esmu aizvadījusi simtiem, un visas pirms laika. Es nespēju atrast sevī pieņemšanu šai tīksmei mirt un nogalināt - vienalga, kā vārdā. Ja tu spētu uzbūvēt tiltu, kas ved tam pāri, es ietu. Vai vari?”

“Tu mani aicini vai izaicini, burve? Un ja es teiktu, ka varu to uzbūvēt tikai kopā ar tevi?”

Viņa pasmaidīja. “Bet ja nu tāds jau ir, un vienīgais, kas vajadzīgs, lai tas varētu nest, ir solis? Varavīksnes tilts pēc asaru lietavām. Reizēm es to redzu, aizverot acis. Kā pavasari ziemas spelgonī.”

Viņa pēkšņi un dzidri iesmējās, uzliekot roku uz viņa krūtīm. Un viņš sajuta siltumu starojam no tās, caur sevi, caur viņu, sīkām sazarotām stīgām saaužot augumus un dvēseles vienotā plūsmā - pulsējošā, dzīvā un kopīgā. “Šeit es to jūtu. Šeit.”

Ilze Ulmane-Rudakova 4wksiJRCj9PfFCQEb5Xg7Jal3WXnv7cj9uCSrdstyN01_hrCD9TklFwLLLOfak_NVhUyiIp0Skz9l_z6ZyK2zZpWMfEsXCdXWx9U

nd2mKN7x0ugJ-jRczG8CusFzS0_2dMvVsb3sbH9cQsCMH3TrA0Q&__tn__=*NK-R">#dveseleselpa
o4wksiJRCj9PfFCQEb5Xg7Jal3WXnv7cj9uCSrdstyN01_hrCD9TklFwLLLOfak_NVhUyiIp0Skz9l_z6ZyK2zZpWMfEsXCdXWx9

Und2mKN7x0ugJ-jRczG8CusFzS0_2dMvVsb3sbH9cQsCMH3TrA0Q&__tn__=*NK-R">#raganasraksti

Par... Kas man ir pirmajā vietā?
citi ieraksti Sanija_ d-grāmatā (~27)
Komentāri
Feja939: Dvēseliski, skaisti! Un skaudri, kā jau pasaulīgajā dzīvē.
#1
2022-03-27 16:16
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dombrovskis vai Urbanovičs? (12)
Zvana pie durvim, atveru .... intervetaja sasveicinajas un ludz atbildet uz vienu jautajumu, ... kam jus uzticat vadit ...
Circene: veselības nodoklis 20Ls mēnesī ir minimums (16)
"Neattaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem, kas vēlēsies saņemt arī valsts finansētus plānveida veselības aprūpes ...
Valsts valoda un iebraucēji (33)
Cik stulbi ir tie tā sauktie Latvijas iedzīvotāji, kuri, nodzīvojuši šajā valstī 10 līdz pat 40 gadus, joprojām neprot ...
gribu būt krievu biezais (28)
normāli ar merinu 600-to braukt, zelta ķēdēm un pulksteņiem nokrāvies,matam lamāties, zīmēties, blatot, mētāties ar ...
Vai katoļu baznīca ir parādā latviešiem? (24)
Man šķiet ka katoļu baznīcai vajadzētu latviešiem izmaksāt 700 miljardu eiro kompensāciju par 700 verdzības gadiem. ...

Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅