ak, es zemes tārps! :)))))

Vakar biju pilsētā. Kādā atelpas brīdī piestāju Union Square iemalkot gardu ledus aukstu kafiju un pavērot, kā kāda TV kompānija ķersta cilvēkus ekspresintervijām. Te pēkšņi man pienāk viens no vaiga glīts puisis ar tādām kā degošām acīm un vaicā, vai es neiebilstu, ja viņš mani intervēs.. par manu dzērienu...

Nu labi, es saku, var jau. Tad viņš izvelk no kabatas apmēram 6-7 pildspalvai līdzīgus metāla stienīšus un, vienā rokā turēdams videokameru un fiksēdams vērtīgo materiālu, ar otru roku veica īpatnējas apļveida un un tādas kā bakstīšanas kustības ap manu kafijas krūzi (es tai brīdī domāju, vai man ir pietiekami tīri nagi, kas kamerā noteikti visā savā krāšņumā redzami tuvplānā).. Apmēram pēc 30 sekundēm viņš man lūdza pagaršot kafiju un vaicāja, vai tā gadījumā neesot kļuvusi  saldāka vai nedaudz vieglāka.. Saldāka tā nebija gan, jo es dzeru kafiju bez cukura. Vieglāka? Varbūt, jo ledus tak kūst! Puisis apmulsa, bet cerību nezaudēja - izvilka no kabatas otru stienīšu komplektu, un manai kafijai atkal nācās piedzīvot magnētisko uzbrukumu (es atkal domāju par nagiem!). Rezultāts - tas pats vecais - manas garšas kārpiņas nekādas dižās izmaiņas tā arī nefiksēja.  Acīmredzami apmulsis un vīlies, intervētājs man strikti noprasīja, vai tikai es neēdot "fast food", uz ko es atbildēju, ka šad tad ēdu gan. Nosodoša galvas pagrozīšana. Tad nākamais jautājums - kādas esot manas attiecības ar "RAW FOOD"? Labas, teicu, patīk man, ēdu daudz, bet ne tikai. Pēdējais jautājums bija nāvējošs, lai sludinātu man verdiktu: "Vai jūs nodarbojaties ar jogu?". Nē. Tad sekoja triumfējošs "tā jau es domāju" skatiens, un puisis tā kā manījās prom, bet es nevērīgi uzjautāju, kas tie par stienīšiem un ko tie dara.. "Ar Jums tie neko neizdarīja, jo ir skaidrs, ka neesat augstu vibrāciju cilvēks", un "man Tev nav vērts neko skaidrot" gaitā viņš devās pie nākamā upura, kas ēda vīnogas...