|
30.decembris 2013 11:57
nebūt zirgam zirga gadā lai tiem vieglas kamanas. Tev vien vēlam būt tik pašam, būt pie laimes kalšanas. veselību izkal ņipru sev un saviem tuvākiem izkalt arī lieku naudu lai tiek Tev un ... lasīt tālāk |
|
27.augusts 2006 01:02
uz pleca apklusuši vārdi
uz sliekšņa negājuši soļi
un dzīve - oļi, oļi, oļi...
vai tie nav meli?
smieklīgi...
kad pakustini celi
ir sajūta,
ka esi dzīvs. |
|
|
19.novembris 2005 00:05
līgani balti zobi
satver krokas.
dejas.
zamš.
divas rokas.
ausu ļipiņas
nosarkst,
smejas.
deguntiņš -
nodevējs
māna ar rasu.
smaržas,
rokas
aiz galvas,
vulkānā slēpušās
izvirst kā lava.
prātā sajūk
spilvena ... lasīt tālāk |
|
17.novembris 2005 18:59
deg astoņpadsmit
liesmas latvieša sirdī.
kautkas ir zudis.
paņemta svētku
galda rika bez ziņas.
iekrīt sāls rētās.
rudens lapotā
sega slēpj sapņu jūtas
miglotos logos.
acu spīdumā
lāšu skudras rimušas.
sirdspuksti aiziet. lasīt tālāk |
|
17.novembris 2005 16:18
divu lūpu,
sārtie soļi.
krūšu gali,
siltie oļi.
guloša lapa,
dreboša sirds.
lietus lāse,
mēles flirts.
klusi cilājas
vēdera šūpas.
sakļaujas vienā
lūpas un sirds.
mīlas vļņoti mati,
vētra guldīja nakti.
zem sevīm, zem ... lasīt tālāk |
|
1.novembris 2005 15:17
gar mīlas zilo acu krastiem,
ķēninienes Sābas kalnu
tumšiem krūšu galiem,
kur ieleja no dzīves mikla.
pieneņpūka vēja plīvās
tiko zelta zieda laista.
lido dvēs`les kautrais
sapņu spārnu spars.
zemē, kas pie jūras bērta,
desmit ... lasīt tālāk |
|
16.oktobris 2005 19:49
zem krēslas mestā
nakts sapņu tīkla,
kur zvaigžņu mezgli
tumsā baltu gaismu bur.
pie kļavas zariem,
kur dažas vēlas lapas
sev kādu siltu dienu
sārtās, aizejošās krasās tur.
tur jaukais rudens,
lēnā solī iedams,
tā nedaudz ... lasīt tālāk |
|
16.oktobris 2005 16:00
viļņi pret malu/
smilšu graudiņu sijā./
jūra tik krastos.
- -
zirnēkļa kājas/
no sirds ritina mājas./
mušai kur ienākt.
- -
meistara smaidā/
lietus izskalo ceļu./
sniegpārslu dejām. |
|
3.oktobris 2005 00:06
meistaram margaritu...
susura alas
miega kapi
jūras vīļņi
ledū rakti
zili smiekli
melni mākoņi
Tora zibeņi
rūsas klāti
silts piens
sauc māti
blakšu ... lasīt tālāk |
|
25.septembris 2005 13:45
kā muša
ziemas
apokalptiskās gaidās,
te zaptē līp,
te loga
rasojošos
stklus spaida.
un visa siltā
jaukā
saldais apjumums
uz saulē
sabirušiem,
lasīt tālāk |
|
15.septembris 2005 11:07
uz pieres grumbas
par dzīvi sarunājas.
krīt kokiem lapas.
-
saknes koku ceļ,
bet stumbri aimirst mājas.
žilbs sevis debess.
-
man rudens piekūst,
sev saule pagriež ēnu.
un ... lasīt tālāk |
|
13.septembris 2005 11:43
nakts sveikti,
izklīst saules stari.
lēni līstot,
sadrūp makoņi
uz zvaigžņu Piena ceļa.
krīt ilūziju priekškars,
veras miega sapņu murgi.
aiz segas priekskara
pa gultu sviedros ... lasīt tālāk |
|
11.septembris 2005 13:11
raksti ko jauku,-
saulite spīd,
laiviņa slīd,
putniņi čivina
āboli krīt...
varbūt par milu,-
tavas acis,
matu sīkas sprogas,
joki dzirkstošie
šampanieša glazē slīd.
lasīt tālāk |
|
8.septembris 2005 23:47
patīk man
desiņa.
uz iesma.
cepta ugunskurā.
pil tauki
lejup,
kur silts,
kur liesma.
siventiņš.
šņukuriņš.
pienainie šņuksti.
lasīt tālāk |
|
7.septembris 2005 04:07
norimstu.
atlaižos dzīves pēlī,
vakara rimtumā.
aizveru.
un tūlīt viss dēīī,-
zvans drēgnumā.
bezmiegs.
drbelīgi laika meli
mūžīgā nemierā. |
|
4.septembris 2005 02:10
griež` katlā zirņi,
un torseonā zvaigznes.
svīst logā sapņi.
vai mušas doma,
vieglāk krīt par domu man,
kad logs ir vaļā?
tīklā mušas krīt,
kad domas brīvi lido.
un piedeg putra. lasīt tālāk |
|
2.septembris 2005 11:48
krīt rudens lapas
viena ātrāka par To.
kas zin gan,- kāpēc?
un lapa nezin.
tārps to grauzīs, plēsīs vējš.
lemts visām nokrist.
pat ja lapai prāts,
tik čauksti viņu domas,
ko ... lasīt tālāk |
|
1.septembris 2005 23:22
kad Zeme mānās,
Saulei Mēness gaismu zog,
guļ zvaigznes plaukstā.
kad roka zvaigznēs
prāta gaismu sūri jauc,
krīt rudens ķirši.
guļ augļi trūdos.
sev iekāpj debess zemē,
mums ... lasīt tālāk |
|
28.augusts 2005 12:36
nakts zvaigžņu kleitā
melns ūdens klaja palags.
tek upe rumbā.
pats sevi maļot
ūdens kritums laiku ceļ
uz zemes akmens.
dur asas šķautnes
man kailās domu pēdās,
līdz upei ļaujos. lasīt tālāk |
|
20.augusts 2005 12:38
silti nolaižas
vasaras pēdējais stars
rudeņa miglā.
paceļas augšup
ūdeņu mūžīgais gars
kājelēm žiglām.
metas uz leju
piebriedis makoņa zars
lāsēm pa priekšu.
lasīt tālāk |
