|
|
lijakaca dienasgrāmata
|
29.novembris 2007 18:32
Gads drīz beidzas, galīga melna strīpa-cereta nepiepildītais, drauga nodevība, un vēl, vēl...., vai ta ir karteja parbaude, cik tad varu izturet? Varbūt kada cerības, ka nu šoreiz sabruksu, psihologiskie vampīri, .....nu nē, nekad neesmu padevusies ... lasīt tālāk |
|
|
22.oktobris 2007 18:03
Smagi, bērni, kaut vai lieli, vareja but sirsnīgāki, mūsos vini vienmer paliks berni, līdz izjutīs, ko ar viniem pasiem dara viņu berni.... |
|
Ja, ka teicu, ta ari bija, uz ko es, mulke cereju?...Bet, ka ari nebutu, arīsastradātas muļkibas sak radit labu garastavokli, tad jau laikam, --nemaz tik slikti nav, lai nebutu vel sliktak.Secinajums--tomer iet uz labo pusi, kaut caur slikto.... |
|
Tagad nu saskāros ar to, ka NEVARatjaunot bijušas attiecības, ja vel klat otra cilveka parspīletais aizvainojums un parlieku liela jutiba-pat par muļka nosauksanu, lai gan pelnijis-uhh-neskaitamas reizes vairak! Vajag taču parcirst to ... lasīt tālāk |
|
25.augusts 2007 10:47
Nezinu,-kapec, jutos pacilata noskaņojuma! Varbut tapēc, ka pec tik ilga laika ir divas dienas brivas, varbut tapec, ka ara līst, bet varbut tās ir kadas nojausmas prieksnojautas? Nu-meļausu nekam sliktajam sabojat manu noskaņojumu kaut , varbut, ... lasīt tālāk |
|
Un nav nemaz šie tie sliktākie gadi, vienmēr visam pietrūka laika, tagad attopies-bērni lieli, daudz no darāmā aiz muguras, bet katram laikam ir savas labās un sliktās puses, kā -katram mākonim ir sava zelta maliņa, žēl, esi palikusi viena. Bet ne ... lasīt tālāk |
|
