Harry Styles - Golden

atvasara un dziesmiņas, un zīlēšana kafijas biezumos, cik gramu rudens jau varētu būt pārvesti pāri kaut kādai tādai robežai, aiz kuras ne tikai nojaut, bet zini - jā, tas ir rudens. man reiz bija smaržas, ko tā arī sauca — Indian Summer. es ilgi glabāju pēdējo pilīti, bet tad pārvācoties pudelīte kaut kur nomaldījās, tāpēc tā vairs droši vien neskaitās taisnība. varbūt viss ir tikai laiks, kas dažreiz izkūst saulē un tad uzvedas sev neraksturīgi — te rit lēnāk, kā pienāktos, te pārlieku steidzas pats sev pa priekšu. man likās, ka šo dziesmu, kuras video tas vīrietis tik bezrūpīgi skrien kādai pretī, matu cirtām plīvojot, es klausījos kaut kad pavisam nesen, bet izrādās, ka kopš tās ir pagājuši gadi. šodiena droši vien būs darbi un nedarbi, pasakas un īstenība, un varbūt vēlāk arī kāda pastaiga pretī kastaņkokam. lai notiek, es domāju. es šoruden visvairāk no visa būšu tā kāda, kas uzlasa zemē sabirušos kastaņus, lai kādudien tos atdotu atpakaļ peļķēm un asfalta plaisām, un mazāk tā kāda, kas pieskata pulksteņus un sienas kalendārus. "you`re so golden..."