lapsene58 dienasgrāmata

Pārdomas un maza atskaitīte pēc Līgo svētkiem. Tikai nekritizējat tā dikti to manu rakstīšanu un runāšanu. Nav jau viegli pēc daudziem svētkiem, kuri ir bijuši man jūnijā. Galvā vēl migla danco, nevaru visu atcerēties. Mežs ... lasīt tālāk

Raganiņa bēdājās Līgo dienas vakarā.

Nav kavaliera pie sāniem, lai būtu kompānija uz Jāņiem.

Vienalga, vai tas no dāņiem vai peruāņiem.

Tas vajadzīgs ir maziem māņiem,

Priekš zināmiem sabiedrības slāņiem.

Teiciens ir, ka gudrība nāk ar gadiem, bet esmu novērojusi ne visiem tā notiek. Ir arī tādi, kuriem uz mūža otru pusi nāk klāt visādas dīvainības. Guļu gultā, skatos griestos un domāju kāda ir manas dzīves lielākā muļķība. Ilgi jau nebija jādomā, ... lasīt tālāk

Liela, mūra māja ar senu vēsturi, kura ierakstīta vēstures muzeja grāmatā. Tā ir māja, kuru mantoja mans vecaistēvs. Māja, kurā vecaistēvs ar vecomāti dāvāja pasaulei sešus bērnus, Jāni, Pēteri, Viesturu, Rūdolfu, Annu un Skaidrīti. Man ... lasīt tālāk

Mazliet humoram no oho dzīves. Vēlēšanas beigušās, izlasīju, ka vienas pilsētas izbijušais mērs atkal ticis atpakaļ savā amatā. Mani sāka raustīt jautrības velniņš. Cik ilgs laiks ir pagājis vairs neatceros, man tas ... lasīt tālāk

Stāvu ceriņkrūma paēnā,

Apņem smarža burvīgā.

Noliecu es zaru pēc zara,

Meklēju tur laimīti es savu.

Nedodas tā rokās manās,

Apkārt tā vēl ganās.

Ak, laimīte tu mana,

Kāpēc slēpies zem ... lasīt tālāk

Nu gan šodiens draņķa laiks, atlika tikai klausīties visus jaunumus ziņās. Beidzot ienācu arī oho gan draugos, kur man pēkšņi iesita galvā ķecerīga doma. Kādu laiciņu atpakal viena dāma kažokā teica, ka ar mani nav īsti labi. ... lasīt tālāk

Visu mūžu skrienam, kā vāveres ritenī, var jau būt ir arī tādas, kurām nav vajadzējis skriet. Darbs, bērni, māja, un to darbu simts un viens. Tomēr visi tika padarīti paņēmot palīgā kādu nakts stundu. Tagad bērni izauguši, varētu vēl daudz ... lasīt tālāk

Rīta migla izplēn tā kā dūmi,

Lai mana diena nebūtu tik drūma.

Ko lai šodien saku?

Dzīvē izstaigāts daudz taku,

Gadi salikti uz pleciem,

Kuru smagums man nav gājis secen.

Man tāpat kā visiem ... lasīt tālāk

Es esmu gan nagla, gan skabarga kādam,

Es protu gan iekniebt, gan izvest no prāta.

Bet nevajag, nevajag uztraukties ļoti,

Kad ienāk man prātā tie raganas joki.

Kā vējš mana daba ir mainīga, ātra,

Kamēr pamazām dārzā izžūs zeme brīvā laika tā pavairāk. Sāku painteresēties par lietām, kuras jau sen gribēju noskaidrot. Kādus gadus atpakaļ viens cilvēks pats sev negribot izpļāpājās, lai gan noliedza, ka ar to nenodarbojas.Kurš gan ... lasīt tālāk

Zied pavasaris skaistiem ziediem,

Vasara ar skaļām sienāžu dziesmām,

Rudens sārtām lapu liesmām.

Galva reibst un reizēm kājas slīd,

Dzīve tīrais karuselis.

Pazūd kaut kur uzticības rīti, ... lasīt tālāk

Prieks par padarīto darbu, jo tas nemaz tik viegli nenotiek. Sēdēju balkonā un priecājos, ka atkal izaugs no tā visa skaistums. Šogad kastēs ... lasīt tālāk

Bija laiks, ka neskatoties uz daudzām dīvainībām un nesakritībām vieni sadalījās to pareizo un visu zinošo grupā, bet tie, kuri domāja un saskatīja ko nelāgu tika izsmieti un uzskatīti par muļķiem. Tajā laikā pat televizorā atklāti tika ... lasīt tālāk

Klausījos laika ziņas, pavasaris auksts, vasara aiz kalniem, bet sienāži jau sākot lēkāt no vienas smilgas uz otru. Meklējot to īsto uz kuras varēšot nosēsties, jo iepriekšējo uz kuras esot sēdējuši jau lieti un vēji ... lasīt tālāk

Galds, galda vienā galā sēž tēvs, otrā māte. Tā viņi katru rītu sēž un ēd brokastis, bet pirms brokastīm izdzer katrs savu mazo mēriņu asinsritei. Apspriež dienas darbus un atceras jaunību mazliet. Atceras to brīdi, kad kopā sagāja un kāzas ... lasīt tālāk

Kāds pretīgs izdzimums, tāds ir vienas baltas, pūkainas dāmas dienasgrāmatas ieraksta nosaukums. Laikam jau ir pabijusi un redzējusi, ka Andrejs ir iestrēdzis līdz ausīm sūdu čupā. Tas jau gan nav cilvēcīgi nepalīdzēt, vismaz izvilkt, lai ... lasīt tālāk

Jūra sadevusies rokās ar vēju,

Lai to vētru padarītu spēcīgu un spēju.

Mutuļo un augstus viļņus mētā,

Grib tā ieiet katrā sētā.

Neganta un drūma, skaļi šņāc,

Skalo krastu, kokiem saknes.

Nenoslīkt bezsiržu dīķī, nenoslīkt citiem līdzi. Turēties kaut pie vālītes brūnās, kura dīķa ūdenī vareni turas. Neklausīties trulajos vārdos, kurus izmet cilvēki vāji. Palikt pie domām savām, palikt cilvēkam labam. Priecāties par to ko dzīve vēl ... lasīt tālāk

Man ir draudzene, kura mani pazīst daudzus gadus, bet vislābāk mani pazīst mana gulta. Viņa zina visu par mani, gan manas bēdas, gan manus priekus. Viņa zina ko es pa miegam sapņoju un ko nomodā domāju. Visās dzīves situācijās viņa ir man blakus, ... lasīt tālāk