Šodiena

Interesantā laikā dzīvojam. Visu cilveki sadalijuši ir kategorijās - balts - melns. Ja cilvēkam ir savs viedoklis tad tas jau ir orks (kas tas tāds ir?) vai nu kremļa aģents (parasti aģentiem labi maksā). Es neesmu ne aģents, ne orks, ne lezbiete. Bet gan jau kaut kāda maita esmu kuru steidzīgi uz sārta jāsadedzina.

Nu jau nedēļa būs kā savu atvaļinājumu pavadu Rīgā. Mana dzimtā pilsēta. Grīziņkalna burvība kur aizritēja bērnība, Imanta kur pagāja jaunība, centrs kur vienmēr bija ko sadarīt. Tagad braucot pa Brīvībeni katrā otraja logā vai nu tukši logi vai nu izkārtne, ka pardod/izīrē. Rīgas ielās bere uz bedres, tilti tādi, ka bail kāju tur spert. Visa Latvija tagad ir kaut kādā histērijā. Pašiem plikas pakaļas, bet sūtam džipus uz Ukrainu. Tai pat laikā ukraiņi latviešus par muļķiem tura. Nu tik jauksim un demontēsim pieminekļus un visu pārējo. Ko tas dos? Kas tagad pieder Latvijai? Ir attīstīta rūpniecība, lausaimniecība vai diža kultūra? Dziesmu svētkus nomainam uz praidu. Cilveki naida pilni. Gatavi viens otru saplosīt gabals. Līdzcietība, palīdzība, iecietība tās jau ir neatgriezeniskas vērtības. Paši savu zemi nopostam. Paši sevi iznīcinam. Bēdīgi. Ļoti bēdīgi.

Droši varat mani gānīt. Mans viedoklis no tā nemainīsies. Jūsu zināšanai putins, skabejeva vai solovjovs vai vēl kas tamlīdzīgs man algu nemaksā.

Ko es daru oho? Vienīgā vieta kur vēl var muti pavirināt bez cenzūras.