Dienasgrāmatas (blogi)

Izrādiju cieņu un apmeklēju vājinieci ārstniecības iestādē. Vājiniece jutās labi un bija aizmigusi. Atstāju zieduveltes un tradicionālos apfalcīnus.

Tu tak arī ... lasīt vairāk

Nu, mēs te augam...kā te nokļuvām? Viens zvirbulis (pa draugam) uz spārna sēkliņas uznesa. Mazliet zemes arī atradās, izlaidām saknes. Tagad jau rudens, tas mums lapas sakrāsoja. Skaisti! Bet nez kāpēc tās lapas krīt nost! Paliksim vēl pavisam ... lasīt vairāk

Eju pa ielu. Pretī ejošā sieviete priecīga saķer mani aiz rokas un saka:"Sveiki, ..... (tiek nosaukts mans vārds)! " Abstulbstu. Izbrīnīta skatos uz svešo sievieti. "Tu, mani neatceries? Ilzes draudzene, " viņa saka. Man trīs Ilzes ... lasīt vairāk

Pirms kāda laika satiku sen neredzētu draudzeni. Un nē, nav svarīgi, cik mēs pa šiem n-gadiem esam novecojušas. Abas. Cik ūdens aiztecējis. Cik viskautkas cits ir noticis.

Staigājot un pļāpājot atdūrāmies pret citu. Zolīte. ... lasīt vairāk

Kad augšējais stāvs mainās vietām ar apakšējo:)

Noder, kā ikdienas moto.

"Vai visam ir jābūt pelnītam? Varbūt ir lietas, kas nāk pašas par sevi, un, kā saka - labākās esot par brīvu... piemēram , saules stari logā, mākoņi debesīs, zvirbuļu čivināšana, sirsnīgs garāmgājēja ... lasīt vairāk

Viņdien ieliku bildi vērtēšanā.

Neticami, bet uzleca līdz 2. vietai. Paķēru stresu.

Nu jau ir nobirusi uz 4. Bik atlaida.

Nedod Dies, tikt misteru līmenī!

Es šovakar biju pastaigāties parkā. Tepat netālu no manas mājas viens ir. Patīk staigāt un vērot koku atspulgus pret debesīm. Kad atnācu pirmo reizi, tajos vēl bija krietni daudz lapu. Nē, zaļo gandrīz vairs nebija, bet zeltainās, rudens ... lasīt vairāk

kad rudens ieskatās logā...