Nē, manis nav
Nē, manis nav, es esmu izdomāta,
No paša sākuma, līdz galam.
Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts,
Uz veselību iedzerot pa alam.
Nē manis nav, es esmu izsviedrēta
No zemes dvēseles kā rasa.
Es lūdzu jūs, viņa tiešām izdomāta,
Tā atbildiet par mani ja kāds prasa
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies,
Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām.
Un ļausim smagumam no sirds,
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts,
Par citu zilā debess klusē.
Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķiest
Kā asaras uz visām debess pusēm.
Nē, manis nav, es esmu izrunāta.
No mutes mutē, tā ka mana
Ir tiesa gan, bij` iesākumā vārds,
Bet beigās tikai dziļa klusēšana.
|
