37% Latvijas iedzīvotāju

būtu gatavi aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā

tātad, tie tomēr nebija meli, viņš tomēr nav melis, bet tā(aptauja) ir Saeimas Analītiskā dienesta pētījums, nevis kādas partijas politiski pasūtīts gājiens? hm, kāpēc tad cilvēku, kas to apraksta saukt par meli, ja tie NAV meli? 

labi, var strīdēties par patriotisma nostāju, par to, kas kā jūtas poltiski, bet tie NAV meli.

es padomāju, ka ja vismelīgākā(konteksta un jēgas sagrozītāja) blakts oho.lv kaut ko tik aktīvi sauc par meliem, kaut kas nav kartībā. ir jāpaskatās.

ok.

atveru duckduck go, ierakstu 37%/aptauja/patriotisms - meklē! pirmais raksts. un te nu parsteigums - vietējā blakts ir mele(specifically - false witness), tracers nav.

vai nav interesanti? vai tracers nav patriotisks? jā viņš nav patriotisks! tas ir skaidrs. vai viņš ir melis? jau kuro reizi ir apstprinājies, viņš nav melis un nav arī nelietis. varbūt nav lakoniskākais un tu tam politiski vari nepiekrist un tas ir ok, bet melis un nelietis?(attieksme pret sievietēm, rūgtums, rezignācija, nelielas nihilisma pazīmes, dziļa vilšanās sistēmā(parasti - ideālisma sekas), izteikta paškritika - tā neuzvedas man zināmie nelieši, tie parasti ir kaut kas savādāk) es domāju cilvēki kā blakts ir nelieši šai realitātes eksistencē, nevis prostjaki kā tracers.

atceries, varbūt aizmirsti, bet tā ir elīna, kura 20+ gadus latvijas valsti visur kur varēja sauca par nezāļu valsti - latvāniju un latviešu tautu par nezālēm, savu tautu, it kā. slavēja, cik krievi ir labi un iznesīgi un cik latvieši kā nācija ir stulbeņi un kā viņa tur teica.... nožēlojami siena pļavēji? kā tur tieši bija tās antilatviešu lapsācija tirādes. tās ir visur, pacel  augšā, tev man nav jatic uz vārda.(cik nu tur markovi/makarovi vai kā viņus tur ir latvieši, ka neizrādās kā jakuti no saeimas tribīnes lielākie pseidolatvieši)

es uzskatu, ka cilveki un partijas, kas ir saaicinājuši likumīgi un nelikumīgi desmitiem tūkstošu migrantu ir visīstākie valsts nodevēji, cilvēki kas manā galvaspilsētā izdomāja karinat seksuālo perversiju simbolus ir jau vairs ne tikai nodevēji, bet aktīvi kaitnieki un vienīgā viņu vieta ir cietums. tie ir īstie ienaidnieki, nevis dažādu poltisko spārnu piekritēji, kamēr viņu uzskatu un nostajas mērķis ir valsts nācijas labklajība un pats galvenais nākotne. atceries, ka meli ir bināri. tie vai nu ir meli, vai nav. pat ja tavs pretinieks tev nepatīk, bet tas saka to, kas ir, viņš/viņa NAV melis. bet ja tavs sabiedrotais tevi maldina, tie var un visdrīzāk ir meli. pat ja patīkami.

un lai nerunātu tukši tālāk, te ir raksts no portāla tvnet.lv kuru neesmu lasījis vairākus gadus:

"Latvijā valsts bruņotu pretošanos uzbrukuma gadījumā atbalsta 66% aptaujāto, savukārt personīgu gatavību aizstāvēt valsti pauž 37%, liecina Saeimas Analītiskā dienesta pētījums "Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā", ko piektdien prezentēja parlamentā.

Saeimas Analītiskā dienesta pētniece, apskata autore Inta Krūmiņa norādīja, ka pagājušā gada rudenī veiktajā aptaujā Latvijā gatavību aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā pauda 37% aptaujāto, Igaunijā šādu gatavību pauda 45% respondentu, Lietuvā - 52%, savukārt Somijā - 64%.

Vienlaikus Latvijas sabiedrības atbalsts valsts bruņotai pretestībai ir ievērojami lielāks nekā iedzīvotāju personīgā gatavība iesaistīties valsts aizsardzībā. Uz jautājumu, vai Latvijai uzbrukuma gadījumā būtu jāīsteno bruņota pretošanās neatkarīgi no uzbrucēja, apstiprinoši atbildēja 66% respondentu. Tomēr arī šis rādītājs Latvijā ir zemāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Attiecīgi Igaunijā atbalstu valsts bruņotas pretošanās īstenošanai pauda 73% respondentu, Lietuvā - 74%, bet Somijā - 87%.

Krūmiņa uzsvēra, ka aptaujās paustā gatavība un nodomi var atšķirties no iedzīvotāju faktiskās rīcības militāra konflikta gadījumā. Piemēram, Ukrainā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valsti bijuši gatavi aizstāvēt aptuveni 45% respondentu, bet pēc iebrukuma šis rādītājs pieaudzis par aptuveni 31 procentpunktu.

Latvijā gatavība aizstāvēt valsti atšķiras dažādos reģionos. Viszemākā tā konstatēta Latgalē, kur 2024. gadā gatavību aizsargāt savu valsti pauduši 26, 5% respondentu. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latgalē konstatēts arī ievērojami zemāks atbalsts bruņotai pretestībai uzbrukuma gadījumā.

Atšķirības vērojamas arī atkarībā no ģimenē lietotās valodas. Pētniece minēja 2022. gada aptauju, kurā gatavību aizstāvēt Latviju ar ieročiem pauduši 36% ģimenē latviski runājošo respondentu un 14% ģimenē krieviski runājošo respondentu.

Savukārt aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem, 2022. gadā bijuši gatavi 60% aptaujāto. Krūmiņa norādīja, ka jāturpina meklēt risinājumus, lai šo potenciālu efektīvi izmantotu un ikviens varētu iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām un interesēm.

Pētniece skaidroja, ka iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti veidojas dažādu faktoru mijiedarbībā. To ietekmē gan vecums, dzimums, dzīvesvieta, izglītība, ienākumu līmenis, un ģimenes stāvoklis, gan uzticēšanās valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem, pārliecība par NATO drošības garantijām, kultūras un nacionālā identitāte un vēsturiskā atmiņa.

Vēsturiskās atmiņas stiprināšanā Krūmiņa izcēla Somijas un Lietuvas pieredzi. Somijā īpaša uzmanība pievērsta Ziemas kara veterānu godināšanai un kara laika paaudzes mantojuma saglabāšanai, savukārt Lietuvā būtiska vēsturiskās atmiņas politikas sastāvdaļa ir nacionālo partizānu piemiņas saglabāšana.

Krūmiņa norādīja arī uz saistību starp gribu aizstāvēt valsti un zināšanām par visaptverošu valsts aizsardzību. Latvijā respondentiem ar augstāku gribu aizstāvēt valsti konstatētas arī plašākas zināšanas par visaptverošu valsts aizsardzību un rīcību krīzes situācijās.

Kā piemērus sabiedrības izglītošanai pētniece minēja Igaunijā un Somijā organizētos valsts aizsardzības kursus. Igaunijā atsevišķi valsts aizsardzības kursi paredzēti uzņēmējiem, lai veicinātu izpratni par viņu lomu valsts aizsardzībā un iespējām sniegt ieguldījumu valsts drošībā. Līdz šim tos pabeiguši vairāk nekā 230 darba devēju pārstāvju.

Savukārt augstākā līmeņa valsts aizsardzības kursi Igaunijā tiek organizēti kopš 1999. gada. To mērķauditorija ir politiķi, augsta ranga valsts pārvaldes darbinieki, sabiedriskās domas līderi, pašvaldību pārstāvji, žurnālisti un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Somijā līdzīgi kursi tiek rīkoti kopš 1961. gada, un tajos piedalījušies vairāk nekā 10 000 ietekmīgu sabiedrības pārstāvju. To mērķis ir gan padziļināt izpratni par drošības jautājumiem, gan veicināt profesionālos un personīgos kontaktus starp dažādu nozaru pārstāvjiem.

Tāpat Somijā plašam sabiedrības lokam, tostarp cilvēkiem bez iepriekšējas militārās sagatavotības, pieejamas mācības pirmās palīdzības sniegšanā, kiberdrošībā, informatīvajā drošībā un rīcībā krīzes situācijās. Atsevišķi drošības kursi paredzēti arī jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem.

Krūmiņa uzsvēra, ka viena no būtiskākajām pētījuma un citu valstu pieredzes atziņām ir tā, ka iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti neveidojas vienā dienā. Tas ir ilgtermiņa un sistemātisks process, kas jāīsteno vēl pirms drošības apdraudējuma iestāšanās."

es uzskatu, ka katras tautas vīriešu viens no centrāliem pienakumiem ir aizstāvēt savu valsti, cilti, ģimeni, sabiedrību. bet pati aptauja nav meli. piekrist vai nepiekrist tai nav tas pats, kas neredzēt aptaujas rezultātus, kādi tie ir.

bet mani politiskie uzskati paši par sevi nepadara jebko par patiesību vai nepatiesību. to varbūt(! ) var izlobīt argumentā un pat tad atliek retorika un pārliecināšanas spēja un harizma, kas visi var aizēnot patiesību.