Sestdienas Humorpauzītei...

fargo: smieli smiekliem... bet man nav smieklīgi. man ļoti patika jehovas liecinieki. viņi nāca man mājās, vienmēr pieklājīgi, tās tantes un vīrietis. es esmu citas ticības, lai arī kristīgas. bet tēja, kur ērti sēdēt, stāstīt. vēlāk sāka nākt citi, jau jaunieši, mana vecuma toreiz. es teicu, es nemainīsu ticību(stulbi, bet es pat nezināju, kas mana ticība ir, vnk stubborn silly man) viņi bija pārsteigti par bībeli, ka es to zinu, tad vēl parsteigtāki, ka es klausos ko man saka, nestrīdos. es viņiem saku, es gribu dzirdēt, ko jūs man sakāt, lūdzu runājat. man nav pat nots galvā saglabājusies, kas būtu slikta no viņiem. stāstu, smaidu.