Lai nāk, lai nāk, lai nak...jauna gaismas pils

Kas ir labāk

- gudri cilvēki valdībā, bet savtīgi, vai

- ideālisti, bet  muļķi (nepieredzējuši, neizglītoti un/vai vienkārši ne tik gudri),

Un vēl ir jautājums: vai var būt cilvēks valdībā, kurš par baigo taisnību cīnās, ja mikrolīmenī taisnību savā dzīvē un ģimenē nepilda?

Tieši tādu vienu vēroju deputāta kandidātu. Cēlas idejas nudien. Priekšlikumi cēli izklausās. Bet arī tās idejas un priekšlikumi kaut kā baigi neforši izklausās, jo cilvēks individuālo atbildību (var teikt, savu) grib pārnest uz citiem vai  kaut kādu vispārēju atbildību, kura nekad nav strādājusi un nestrādās un ir ekonomiski un sociāli nepamatota. Tas ir kā lāpīt cauru jumtu. Tādas arī tad ir tās idejas.

Nē, es domāju, ka krietnas idejas var bīdīt tikai cilvēki, kas ir pierādijuši, ka savā mikropasaulē ir bijuši daudz maz krietni. Un arī ar to var nepietikt. Bet ar to varētu vismaz sākt.

Vienā bērnu grāmatā lasīju patriotisku Ausekļa dzejoli „Gaismas pils” – par latviešu tautas atmošanos. Tajā dzejoli vajadzēja pamatīgi iedziļināties. Tā dzejoļa doma, ka kādreiz latviešiem bija brivība (līdz krustnešiem, vai ne?). Un tad nāca „sveši ļaudis” un atņēma brīvibu. Būt par dzimtļaudīm - patiesi augsts statuss tas nav bijis. Toreiz latvieši pielūdza Ausekli un Māru.  Kurš pielūdza, kurš nepielūdza. Bet pat rakstības nebija, kaut citur pasaule rakstība un lasība jau uz urrā gāja. Tad tie svešie ļaudis atnesa izglītibu, pilnīgāku reliģijas mācību (nekā  Māra un Auseklis), un tad atmodās „nacionālā pašapziņa”, un latvieši gribēja iegūt brīvību, - nu jau kā intelektuāli un cilvēcīgi līdzvērtīgi. (Atceramies, ka Garlībs Merķelis rakstīja, ka latvieši esot sliņķi un dzērāju tauta. Pat,   ja pārspīlēja, bet kompliments tas nav.) Tātad latvieši tika pie svešu tautas intelektuālās un garīgās izglītības un sāka pretendēt būt par kungiem sev pašiem. Un tad  nu figurē šajā dzejolī  simboli: „gaismas pils”, kas pacelsies, „gaismas vārdi”, kas tiks atminēti un „gaisma”, kas beidzot pārņems latviešu tautu.

Interesanti, ko tieši viņš [Auseklis] domāja ar  gaismu? Nacionālo pašapziņu, apvienošanos, kultūras, valodas saglabāšanu? Nu ok, bet ar to gaismai ir par maz. Gaismai vajag prātu, zināšanas, tikumu un morāli gan mikrolīmenī, gan makrolīmenī. Ar pašapziņu un neprātu,   un savas atbildības pārlikšanu uz citiem ir stipri par maz.

Nu ko, lai nāk tā gaisma, lai vai kāda....

Un arī tumsu jāmāk menedžēt.....