Kā izšķirties ar cieņu

Paldies maniem bijušajiem, kuriem pirms šķiršanās pietika drosmes apsēsties un visu mierīgi izrunāt. Parasti iniciatīva nāca no manis - man vienmēr ir bijis svarīgi nevis aizcirst durvis, bet vispirms saprast, kas aiz tām palicis nepateikts. Varbūt tieši tāpēc šodien, satiekoties uz ielas, varam viens otram pasmaidīt, parunāt un paiet garām bez rūgtuma. Laiks ir nolīdzinājis asākās malas, un, kaut kādā ziņā, gandrīz visi ir atzinuši, ka mūsu šķiršanos tomēr nožēlo. Bet tie, kuri toreiz nerespektēja manu vēlmi visu izrunāt, manā atmiņā nav palikuši kā cilvēki, pie kuriem gribētos atgriezties ar domām. Jo dažkārt attiecību beigas nav sāpīgākais. Sāpīgāk ir apzināties, ka otrs cilvēks pat negribēja pielikt punktu ar cieņu. Viens no tādiem pēc laika ilgi mēdza parādīties manas darbavietas tuvumā. Kāpēc? Godīgi sakot, nezinu. Varbūt dažām lietām cilvēki paši nespēj pielikt punktu un cer, ka to izdarīs laiks. Es savējos punktus esmu salikusi. Bez naida, bez atriebības un bez vēlmes kaut ko pierādīt. Jo dzīve pati ļoti labi prot parādīt, ko cilvēks ir pazaudējis. Un dažkārt vislabākā atbilde ir vienkārši mierīgi dzīvot tālāk.

LEONIDAS - STEREO LOVE - YouTube

Zinātnes nakts

Šodiena

citi ieraksti siikaa16 d-grāmatā (~793)

Komentāri

Egi: Tieši tā !
Jādzīvo tālāk...,bez Naida un Atriebes domām.
Kas pagājis-pagājis...

2026-09-24 01:45

Muktiana: Parasti tieši trauksmainajiem gribas "izrunāt". Distancētie mūk no tādas iznrunāšanās. VIsbiežāk viņiem arī nav ko teikt: "Pametu, jo apnika." "Pametu, jo cita ieinteresēja vairāk.". "Iepazinu tevi un sapratu, ka tomēr nepatic pietiekami." Neviens jau tādus tiešus vārdus teikt negrib, bieži virieši ari nav tik refelktējoši, lai vispār pat sev to pateiktu, par dziļākiem līmeņiem nerunājot, piemēram, : "Vispar neesmu spējīgs uz attiecibām.", "Gribēju tikai papriecāties." "Mana dzīves filozofija - baudi kamēr vari." utt. Ja attiecibas tiešām ir bijušas ilgstošas, nopietnas un abi ir normāli, tad izrunāšanās, protams, ir normāla un tai arī būtu jābūt. Bet arī tad ne vienmēr tie viri teiks: "Tu man neliecies piemērota pēc izskata." un atkal kaut ko tml. Dažreiz ari tukšums ir daiļrunīgs. Bet žēl, protams, ja bieži ir jāšķiras.Tā nav neitrāla pieredze gan ar, gan bez izrunāšanās, ipaši pamešana."Sabiedrība mēdz ļoti viegli lietot vārdus “šķirties drīkst”, “katram sava dzīve”, “jāiet tālāk”, bet daudz mazāk runā par to, ko atkārtota saišu pārraušana dara ar cilvēkiem." (c)

2026-09-24 12:26

Muktiana: Nepieminēju svargāko domu: manuprāt, cieņpilni vajag iemācīties izvēlēties partnerus. Tā ir vērtīgāka māksla, manā izpratnē, par cieņpilnu šķiršanos. Ja bērnu nav, tad var arī bez lielās cieņpilnās izrunāšanās — aiziet kā kuģi jūrā, katrs uz savu pusi, un viss.

2026-09-24 12:37

Egi: #3
... man gan dzīvē pierādījies,ka "cieņpilni izvēlētie Partneri" kādā brīdī pazaudē šo "cieņpilno izjūtu". Un tad ,vai nu vienam ,vai abiem,nostrādā "aizvainotā EGO" necieņpilnā attieksme pret otru. Ieplēstai krūzei saturs sūcas/iztek laukā. Tā ar ir ar Cieņu....

2026-09-24 13:27

True: Bijušajiem? Cik tad viņi tev bija?

2026-09-24 17:52

siikaa16: Tie, laiki, ka cilvēkam dzīves laikā bija 2-3 seksa partneri sen jau pagājuši.

2026-09-24 18:29

True: Ā es seksa parneres par bijušajām nesaucu.

2026-09-24 19:58

Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.