narcisi sabiedrībā

Narcisisma fenomens ir pētīšanas vērts, jo tas neierakstās nekādā loģikā. Bet, ja iepazīstas ar  pētījumiem, kur tas jau izpētits, tas palīdz saprast. Tātad, kas ir narciss? Abstrahējoties no oficiāliem formulējumiem, - un tāpēc tas nepretendē uz universālu definīciju, - īsumā ir tā, ka ir cilvēks ar “veselīgu, normālu ego”, piemēram, “+4”. Bet narcisam tas ego ir paaugstināts  +5, +6, +7. Tad vēl ir tie ar “samazinatu ego” - +3, +2, +1. Abi novirzieni rodas no bērnibas traucējumiem, jo bērns nav saņēmis bāzes emocionālās vajadzības – nav saņēmis drošību, samērīgus ierobežojumus, pašvērtību, pašizpausmi, pozitīvu saikni ar tuviem cilvēkiem un patstāvības spējas. Tie iztrukumi kombinējas dažādās kombinācijās un tad atkaribā no temperimenta (sabiedrisks/nesabiedrisks, drosmīgs/ne tik drosmīgs, emocionāls/neemocionāls, jūtīgs/nejūtīgs un vēl  kaut kas) – rodas nobīde uz vienu vai otru pusi. (Psihoterapija māca tās nobīdes atpazīt un koriģēt.)

Interesanti, ka dzīvē ir tendence veidoties, ka stabilie veido veselus pārus ar stabilajem, bet tie ar novirzi uz vienu pusi (narcisi) mijiedarbojas ar novirzi uz otru pusi (kalpi). Viens pieprasa kapošanu, otrs dāvā apkalpošanu. Viens izsmej, otrs tiek izsmiets. Un tad nu šie procesi tiek preperēti.

Bet narcisi, protams, nav tikai ģimene, viņi izpaužas arī sabiedrībā, soc.telpās utt. Var pat saprast, kā viņi internetā uzvedas. Nu, piemēram, norāda, ko otram būs teikt un ko tiesibas domāt, kam runāt, kam klusēt. Ar normālu “+4” ego neienāktu prātā ko tādu teikt, labākajā gadījumā uz ielas norātu huligānus. Rakstīs, apsmiet, izsmiet, mobingot…. – nu paši saprotiet. Tas arī ir bīstami. Un ne tikai starp pusaudžiem skolā, bet arī starp šo pusaudžu vecmammām, piemēram, soc.tīklos. Narcisms kā reiz ar laiku nepāriet.

Bet tas vēl nav viss. Narcisiem piemīt vēl specifiska, interesanta ipašība – bailes lūgt. Viņi grib, lai uzmin. Vai nu pavēl, vai manipulē ar pienākuma vai vainas sajūtu (Viņi paši lūgumus īpaši izpilda. Nu var kādu kaķīti izglābt, bet savējo cilvēku brutālā nelaimē mierīgi var atstāt.)

Un vēl viņiem piemīt ipašība – neciest, ka kāds paceļas, neciest, ka kādam ir kaut kas vairāk, vairāk uzmanība, vai ka kāds vispār ir vairāk. Vairāk panākumi, vairāk jebkas, labāks jebkas (pat ja tas “labāks” ir viņu iedomās). Bet uzmanibu viņiem loti vajag un ir ļoti greizsirdīgi uz uzmanību. Tas lielā mērā izskaidro viņu izpausmes. Protams, citi atšķirigi domāt arī nedrīkst, tad ir pelnījuši izsmiešanu un sodu. (Protams, tā kā viņiem ir ievainots ego - paši vēl mazāk spēj paciest, ja kāds viņiem ko aizrāda vai kritizē - jo tas griež tieši pa viņu sāpīgo vietu. (Tāpat kā kalpus, starp citu.) "Normāiie" stipri mierīgāk panes aizskārumus un atšķirīgu viedokli tajā skaitā. Tātad narcisi paši uzvedas kā huligāni - apsaukā, mobingo, pazemo - bet pats prātu zaudēs no ievainotā ego aizskāruma, ja kāds viņa virzienā atļausies izdarīt mazu daļiņu no tā paša.

ja kāds domā atšķirīgi, tad, narcisaprāt, viņš ir pelnijis būt nogalināts, iesēdināts, izsmiets vai savādāk apkarojams. Tik pats var izpausties ļauni, agresīvi un plānprātigi. Trakākais, ja viņi pārņem varu, viņus ierobežot nekā arī nevar. Kā traks pērtiķu bars, kuram jāmet līkums vai jāiet spēlēties pie kādā klusāka dīķīša, kur pērtiķi vēl nav saskrējuši. 

Bija man situācija, kad “skaidroju attiecības” ar vienu radinieci (kaut man tādas lietas riktigi nepatīk). Un man žoklis atkārās par adresēto pārmetumu man – izrādās, lielākā sāpe bija par to, ka draudzējos arī ar citiem, ka “eju palīdzēt citiem” un nevis “viss mans resurss, brīvā griba, darbaspēks un draudzība” pienākas tikai viņai. Nu narcisam vajag uzmanību un viņa varenibas aplieinājumu nebeidzamos veidos. Un tas ir vienīgais, kas viņus intersē. Ir vajadzīgi pavalstnieki, kas apbrīno karali. Ja uzrodas viņu iedomās cits karalis, tad tas nekavējoties jānovāc.

Ko darīt, ja valsti pārņēmuši narcisi? Godigi sakot, nezinu. Viņi ir traki. Es teiktu, ka tie ir ļaunīgi (iespējams, intelektuāli) cilvēki ar zemu saprašanu, zemu emocionālo izglītibu, zemu garīgo līmeni, zemu empātiju, bet ar augstu ego, ar augstu prasību apbrīnot viņus. Un, starp citu, viņi kādu laiku arī dabū tādus apbrīnotājus. Bet pārsvarā citi kratās no tādas kompānijas vaļā. Beigās arī vecais narciss izčākst, jo mūžīgi uz pedastāļa nevar būt, un ar ļaunumu nevar iegūt draudzibu, atzinību ilgtermiņā. Ilgi var, bet var pienākt ļoti skumjš bridis. Bet tas parasti pienāk vienatnē, tam liecinieku nav, neviens to īpaši nepamana.

Tie tam ar +3, +2, +1 nav labāka dzīve. Viņi bieži iemaisās pie narcisiem un pārāk ilgi tur aizkavējas. Viņi arī nav sevišķi izdevīgā pozīcijā. Bet viņi vismaz ir spējīgi to saprast, jo nav tik atkarīgi no uzmanības un  apbrīnas. Viņi no tā parasti izvairās. (Bet tā ka tas skar ego, kurā ir nobide, tā tik vienaldzīga tēma arī nav.)