Mīļā Tēvu zeme Stūru stūros,..

Ja nogāzies tas vecais ozola zars, būs vien jābrauc un jāzāģē, vēl ūdens jāaizved jo dziļurbums izkaltis, zāle jānotrimerē, lai kājas neķeras.  Nav bijis pat laikā visu sastādīt, jo lēnu gaitu tas attīstās, bet citiem pīļu medības sākušās, un dzērves jau atvasarā kavējas, āboli briest, tāpat kā plūmes..

Mazā lauku ainiņa, tik  vien kā jauns ozols "Quercus palustris" aug vecās teritorijas vārtrūmē! ;;

Mūsu apkaimē ir jaunie, prot un var arī no tālienes attālināti apsaimniekot laukus. Kaimiņos pat jauns bitenieks, līdzekļi gan kredītvēsturi sedz no N`iderlandē gūtiem darba resursiem!

Mani stropi pagaidām domās tinas jeb tukši, vai audzēt dravai ziedus vai kulties pa nātrēm citā virzienā!   Bet virziens vienmēr ir, žēl vectēva stādīto ozolu, kas brūk kā vecā kolhoza sēta , vien radot jaunas iespējas domās un pārdomās! ;)

P.s. ir laiks: nenosodīt aizbraucējus, kam vēlme atgriesties, un nenonievāt palicējus, kam vēlme to visu vēl izprast un būt labiem kaimiņiem vē apskaut, saprasties un būt īstiem!

Es neesmu vairs meitene ar piena kanniņu rokā, kas iet pa aizaugušu pļavu pie kaimiņiem pēc piena, esmu jau gana pieaugusi! ;)