Cilvēks ar tumšākām krāsām

Par cilvēkiem. Tik dzīvs stāsts!

Laikam interesantākais ir tieši aspekts, ka cilvēks, kurš gan teorētiski, gan praktiski zina drēbi... stāsta par sevi. Un sevi, savām krāsām, kuras nebūt it kā nav gaišas, bet varbūt ir cilvēcīgas. Noskatoties īso fragmentu, radās daudz jautājumu, skatos šo garo...un gan jau arī radīsies vēl jaunas pārdomas, jautājumi un idejas.

Sociopātija.

Fila un Sofija

citi ieraksti Muunlaita d-grāmatā (~2)

Komentāri

Rosalija: Pilnīgi noteikti, ja nezinot drēbi citi kravā čemodānus, tad jaunām krāsām jārodas ik uz soļa. Domāji uzkrātā pieredze ir tik nonivilēta zemiskumā ka padošos to visu zaudēt neskatoties kā mani sauc?;)

2026-08-23 02:18

Muunlaita: Krāsas rodas. Un tām jārodas. Tiesa.
Kāda ir Jūsu pieredze un ´´kamīi´´ tā uzkrāta - nav ne jausmas.
Un kā ir nonivelēt zemiskumā - vēl jo vairāk, nav ne jausmas.
Padoties zaudēt...viss atkarīgs no tā, ko zaudēt un kāpēc. Katram savi krusti jānes un bumbas jāveļ. Bet kas Jums jāzaudē - atkal - nav ne jausmas. Un vai jāzaudē...un vai varēja nezaudēt.... - arī nav zināms.

2026-08-23 10:50

Rosalija: Muunlaita, iztiksim bez ironijas vai iestarpinājumiem,vai slēptiem smaidiem. Viss ir pakārtots un katram savs turpinājums.

2026-08-23 12:44

Muunlaita: Nav ironijas, iestarpinājumu un slēptu smaidu. Iespējams, smaidu paņēmi no sava teksta.
Es ceru, ka nespoguļoju... bet, ja spoguļoju, gan jau ar to mums jāsadzīvo.
Meklējam un atrodam to, ko gribam sameklēt. Uz visiem tas attiecas.

2026-08-23 13:24

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.