Gaidu rudeni.

No bērnu dienām atceros, bija govīm tāda slimība kā galvas karsonis. Cits nekas neatlika kā vest uz gaļas kombinātu. Tie laiki aiz kalniem, bet trakākais, tagad tāda slimība parādījusies cilvēkiem. Neprot vairs loģiski domāt un spriest, lai nekaitētu citiem. Pareģi saka, ka slimība mazināšoties pēc vēlēšanām, bet pagaidām būs jāsamierinās ar slimības simtomiem un neadekvātu uzvedību. Pēc vēlēšanām būšot vajadzīgs daudz ziepju, un uz tā pamata atkal atvērs daudzus veikalus kur tās nopirkt. Rudenī sākšoties solīšanas periods, kurš ko darīs, kurš kuram ar ziepēm pieziepēsies, kurš tiks ķeizara tronī. Tas par tiem, kuriem patīk skatīties no liela augstuma uz leju. Ir jau arī tie uz kuriem skatās no augšas. Tiem vienam, otram arī ir ķērusi tā slimība ar kuru viņi tīri labi sadzīvo, jo dzīvo savā ilūziju burbulī. Pietiek paspert trīs soļus un viss jau skaidrs, kas ir kas. Ātrāk pienāktu tas rudens, varbūt tā slimība atkāptos uz visiem laikiem, gaiss un debesis būtu tīras un skaidras.