Atbilde uz "Lusix" ielūgumu...

Konkrēti uz šo te: "Pieredzes apmaiņa" sadaļa "Attiecības, psiholoģija" "Lusix" 2026. gada 22. jūlija ieraksts plkst. 00:04 ""Flint"- varbūt nestaigā pa Taimskwēru, bet uzvelc futbolku un atnāc uz torņkalnu? Būs tev attiecības un psiholoģija..." Tā kā pašlaik esmu nelielā atvaļinājumā, varu atļauties veltīt pasažierim maķenīt garāku atbildi...

Valodniek, Tu pat iedomāties nespēj, cik esi tuvu patiesībai! Torņakalns ir mana bērnības zeme, un tāda tā manā atmiņā vienmēr paliks - ar gleznaino Arkādijas parku un Torņakalna dzelzceļa staciju, ar Vienības gatves kastaņu aleju un ceriņiem sētmalēs, ar Raiņa vasarnīcu Dīķu ielā, kinoteātri "Liesma" un kafejnīcu "Kosmoss", ar tirdziņu starp padomju armijas garnizonu un veco ļaužu mītni Telts ielā, ar pāris avīžu un saldējuma kioskiem, ar dzeltenajām kvasa mucām... Tolaik dzīvoju Viesītes ielā un līdz 8.klasei mācījos tagadējā Angļu ģimnāzijā, tāpēc visos gadalaikos un laika apstākļos ikdienā kājām mēroju pāris kilometrus pa Robežu ielu un atpakaļ. Tas rūdīja raksturu un veicināja izturību. Salu tilta izbūves dēļ 1978. gadā mūsu māju nojauca, un tās vietā uzklāja 10. maršruta tramvaja sliedes. Lūk, te tās ir redzamas...

Viesītes iela

Ja reiz esi pieminējis valodnieku Jāni Endzelīnu (1873 - 1961), tad arī šajā sakarā man ir savs stāsts. Bija man tas gods pazīt viņa vedeklu, ārsti un šahisti, Mildu Lauberti-Endzelīnu (1918 - 2009), jo mūsu vasarnīcas atradās netālu viena no otras un bieži savstarpēji ciemojāmies. Dārzs viņai bija biezi aizaudzēts ar augļu kokiem, ogu krūmiem un dažādiem eksotiskiem augiem, taču ar tā kopšanu un ravēšanu viņa sevi pārlieku neapgrūtināja, jo labprātāk mežā lasīja ogas un sēnes. Tiesa, bija viņai viena izteikta dīvainība - lai kurp dotos, vienmēr līdzi ņēma rokassomiņu ar visiem saviem dokumentiem, diplomus ieskaitot. Drošvien nebūtu par ko brīnīties, tik daudz juku un pārmaiņu mūžā piedzīvots. Starp citu, tālajā 1939. gadā Milda Lauberte kopā ar mana vectēva brāli Teni Melngaili (1912-1980) Latvijas izlases sastāvā piedalījās Pasaules šaha olimpiādē Buenosairesā. Tā gadās...

Milda Lauberte_Endzelīna

Bet, kā mēdz teikt: "Divreiz vienā upē neiekāpsi." Tāpēc nesakiet, ko man darīt, un es neteikšu, kur jums iet... :)

Sestdien, 25. jūlijā...

Etīde melleņu toņos...

citi ieraksti Flints d-grāmatā (~49)

Komentāri

Luusila: Jāiet skatīt, kāds sviests atkal kur sakults. Minētais pasažieris izsauc manī nīgrumu ar to, ka izvēlējies sev par niku iesauku, kādu man daži vecākie šejienes iedzīvotāji reizēm piešķir. Tas reizēm raisa situācijas, kad neuzmanīgi lasītāji, kas neatšķir dažādos rakstītāju stilus, mēdz man piedēvēt šā cilvēka gara ražojumus. Nav patīkami, bet neko darīt.

2026-07-22 16:21

Flints: Izskatās, ka te vairākiem vislabāk "sviests kuļās" ap pusnakti un dažas stundas vēlāk...

2026-07-22 17:26

DanaL: Re nu, pasaule ir maza. Un tas nav nekas jauns.
Savulaik man un maniem kursabiedriem izdevās Prāgā uz Kārļa tilta satikt manu skolasbiedreni, kuru nebiju redzējusi gadus 5, ar viņas kompāniju. Satikšanās rezultāts bija ārpuskārtas dziesmusvētki turpat uz vietas...
Tagad gaidām arī jūsu duetu kaut kur turpatās Torņakalnā
😄😄😄

2026-07-22 16:23

Flints: Nevaru ne iedomāties, ne atminēties, ka mūsu gaitas jebkad agrāk būtu satikušās, taču tīri hipotētiski tādu iespēju izslēgt nevar. Visu nedaudz sarežģī tas, ka tolaik pasažieris, visticamāk, valkāja pusgarās zeķes ar bumbulīšiem un braukāja ar trīsriteni... :)

2026-07-22 17:30

mairita1971: Torņakalnā pavadīju trīs mācību gadus.Atceros,ka droši varēja staigāt pa tumšo aleju no skolas uz kopmītnēm.Vienmēr, braucot garām, iezogas maza nostalģija.

2026-07-22 21:13

straume22: Pateicoties šai saķerei (mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru, LLVV)
(C):”Flint"- varbūt nestaigā pa Taimskwēru, bet uzvelc futbolku un atnāc uz torņkalnu? Būs tev attiecības un psiholoģija..."
Mēs uzzinām fascinējošus faktus no Tavas ,cien autor, senču vērienīgās vēstures.
Atkāpīte:
Pienāk tāds mirklis - mēs paliekam droši, vairs nepazīstam baiļu ne no viena ne no kā un - BEIDZOT, dabūjam tik fantastisku spērienu pa dibenu, kādu nebijām saņēmuši kopš trešās klases, kurš liek mums saprast - tā ir dzīves lielākā mācība turpmāk : “Darīt visu iespējamo, visu iespējamo cilvēku labā, visos iespējamos veidos, cik vien vari.” — /Džona Veslija citāta iedvesmota/

***
Esmu iepazinusi neklātienē Lusix kā ļoti talantīgu, sirsnīgu cilvēku, lielisku sarunu biedru, viedu, ar plašām zināšanām, ar individuālu vokālo izpausmi, radot īpašu noskaņu.
Vienīgais šajā VISĀ jezgā ir tas moments-mana NEsaķere ar Lusix –viņa pļēgurošana. Neatzīstu ko TĀDU pie jebkuriem fantastiskiem dabas dotumiem.
(PAMĀJ Lusix, turies puika!)

2026-07-23 09:24

Egi: straume22...
"Pļēgurotāji" ,bieži vien, ir Filozofi savā domāšanā...
Konkrēto pasažieri nezinu,bet pieņemu ka arī viņš ir no tiem ( vados no texta,ka "ļoti talantīgu, sirsnīgu cilvēku, lielisku sarunu biedru" )

2026-07-23 14:08

Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.