Anekdote.

Anekdote no dzīves. Zvana man telefons, stādās priekšā , ka esot mājas iedzīvotāju komitejas pārstāve. Man jau smaidiņš uz lūpām. Jautāju kāds tad vārds un uzvārds ar ko es runāju, bet cilvēks sāk stostīties un nevar to pateikt. Nu tad saku, lai vismaz pasaka kas par problēmām. Viņai gan esot neērti to pateikt, bet viņa esot izvirzīta, kā mājas komitejas pārstāve, tad nu viņai būšot jāsakot. Tad nu viņa kautrību tēlojot sāk stāstīt par ienākušajām sūdzībām par manu uzvedību. Man jau sāk dikti patikt teātris, bet es spēlēju līdzi aktrisei. Es neļaujot naktīs mājas iedzīvotājiem gulēt, jo no mana dzīvokļa nākot skaņas, kuras daudziem pazīstamas. To jau varētu vēl saprast, bet tagad jau man nepietiekot ar nakti, sākot es arī pa dienu nodarboties ar skaņu raidīšanu pa visu māju. Nenoturos un sāku smieties, teātris par brīvu. Manas mājas komitejā, ja to tā var saukt ir divi cilvēki un abus es pazīstu. '' Jautrītēm '' bija lustīgs prāts, gribēja mani iznest cauri, bet zināšanu nebija, ka tajā mājas '' komitejā'' divi cilvēki, un viena esmu es. Pagodinājums jau liels, ka esmu sieviete ar tik apveltītām spējām. Man tādu stāstiņu ir daudz, pasmiesimies kopā!