Uzticēties?

Uzticēties vai tomēr padomāt tā kārtīgi? Ir nācies dzīvē pieredzēt ne vienu vien vilšanos pēc kurām nāc pie secinājuma, ka vienīgi vari uzticēties sev. Kādreiz bija tāds teiciens vīrs un vārds, bet tagad laikam tas vairs nedarbojas. Noruna, tas tāds nenozīmīgs vārds, jo pagadoties izdevīgai situācijai uzspļaus tai norunai. Darīt jau var, iet pa dzīvi bez sirdsapziņas pārmetumiem. Vienreiz vienam uzspļaut, otreiz citam un tā tikai uz priekšu uzvaras gājienā. Pienāk laiks un tas piespļautais trauks ir pilns, nāk pāri malām. Tad ir lielie brīnumi kāpēc tad man tajā dzīvē tomēr neiet? Jāsāk meklēt vainīgie kāpēc tā notiek. Tikai negribās paskatīties savus sastrādātos ``darbus``.