intuīcija

Tomēr padalīšos ar vēl atziņām.

Sapratu, ka intuīcija ir baigi laba lieta. Ne jau tāda intuīcija, ka mēs jūtam, ka tur iet ir slikti. Vispār intuīcijas ir dažādas, vismaz chatgpt iedala dažādas. Tās noteikti ir dažādas, un visas kopā un jebkura atsevišķi no tām ir laba.

Es uzķēru, kas ir intuīcija. Intuīcija ir kaut kāds filtrs, kas ļauj uzķert, ka kāda teorija nav pareiza. Tas ir kaut kas universāls. Intuīcija ir kā talants, bet arī talantam ir jābāzējas un teorētiskām zināšanām. Tāpēc intuīcija nevar sevi izpaust tukšā laukā, tai arī jābāzējas uz teorētiskām zināšanām. Bet tikai zināšanas bez intuīcijas bieži var būt ceļš uz nekurieni.

Vislabākie ārsti, teorētiķi utt. ir tie, kuriem piemīt arī stipra intuīcija. Bet intuīcija nav absolūta, bet tās ir kā kaut kādas augstākas zināšanas, kā augstākās patiesības virziens, bet tas arī var but daļējs vai nepilnīgs, bet tajā ir arī kaut kas unikāls. Tāpēc, kad atrodi kādu speciālistu ar intuīciju, var just, ka tas ir kaut kas „no augšas”. Acīmredzot, katrā cilvēkā viens vai otrs intuīcijas veids piemīt, bet citos vairāk.

Un tādu es atradu vienu psihologu interneta plašumos, kuram ir labas teorijas zināšanas un noteikti arī ļoti stipra intuīcija un tas liekas wow.

Es tiešām ticu Dievam un agrāk man likās, ka visas psiholoģiskās sakarības var izskaidrot no Dieva esamības principa un ka psholoģija ir kaut kāda ne tāda. Šī psihologa pasniegšanas veidā, es pilnīgi mainu savas domas un atzīstu, ka zinātne arī ir vērā ņemama. Precīzāk sakot, man jau sen likās, ka visas iespējamās sakarības cilvēku psihē, dzīvē, kosmosā var aplūkot kā matricu (ja atceraties no skolas matemātikas) – tabula ar 3x3 vai 4x4 kolonām, kur sakarības bija pilnīgi pa visām līnijām un kolonām. Viss, kas notiek šajā pasaulē visās dimensijās ir jābūt sakarībā kā ar matricu. Bet, ja kaut kur rodas pārrāvums, tas nozīmē, ka kāda līnija ir nepilnīga, nav pietiekami izskaidrota, apstrādāta vai kāds puzles gabaliņš ir kļūdains. Tāpēc cilvēki šīs līnijas uztver par nepareizām – vai nu zinātnes līniju, vai garīguma skaidrojuma līniju, bet tas tikai nozīmē, ka kaut kur iztrūkst pareizā puzle.

Un ir vēl viens moments – var perfekti apgūt vienas līnijas sakarību un ar to darboties un „braukt pa dzīvi” un tā būs pietiekami derīga instrukcija, kaut ne absolūta. Sliktāk ir daļēji apgūt vienu līniju un daļēji otru un tad īsti cilvēkam vispār nav pareizas instukcijas. Ticu, ka Dieva likumi ir augstākā rinda matricā un „krutāka” un, ja to apgūst, tad var tālu braukt. Bet tā ir arī vairāk izplūdusi un sarežģītāķa, tas ir tas pats, kas slikti apgūta „matricas līnija”. Psiholoģijas teorija ir piezemētāka, vienkāršāka (bet ne ļoti) un dažiem izdodas to saprotami paskaidrot vai to līniju ir labi apguvis. Sanāktu tā – augstākā matricijas līnija jeb „garīgo lkumu līnija” ir kā, pieņemsim, kosmosa kuģis. Bet „psiholoģijas teorijas matricijas līnija” ir kā žigulis. Žigulis ir vienkāršāks un ja tas ir perfekti apgūts, tad var braukt tālu. Bet, ja nezini kā pacelt gaisā kosmosa kuģi, tad nekāda jēga nav no tā, ka tās iespējas ir lielākas.

Tas bija ievads dziļākām domām, bet tā kā ievads jau bija garš un sarežģītāks, tad arī beigsim ar ievadu. :)

P.S. Bez intuīcijas es šito neizdomātu. Man arī ģenerējas intuīcija, bet kaut kāda „sistēmu intuīcija”. :) Tas ir vērtīgs instruments, bet vēl ne pietiekams, lai sasniegtu/pietiekami strauji virzītos uz „dzīves ceļa mērķi”.